Baigi vispārināts un nepatiess apgalvojums atkal. Ko no zīmē vispārināti - cilvēkiem vairāk patīk... Kuriem tad? Man, piemēram, ir galīgi pie kājas, ko tas kaimiņš dara, vai vēl kāds cits. Un otrs apgalvojums - kārtot savējo... Tātad jau ir nodefinēts, ka TAM, kas it kā rakņājas, jau nav viss kārtībā ar savu   Un kā tad ir kopskatā - no malas redzams, ka šo apgalvojumu autors pats nemaz nav tik tīrs un balts, jo labrāt norāda uz "otra nesakārtoto dzīvi".
Mani vispār uzjautrina šie absolūtie apgalvojumi - tikko kas nav pa prātam kādai būtnei ar augstu pašnovērtējumu, tā momentā nāk ārā ļoti kategoriski un absolūti vispārinājumi, apgalvojuma formā. Kā patiesība pēdējā instancē

Lai gūtu pieredzi, salīdzinot citu dzīvi ar savējo.

Tur, bieži vien var atrast KO INTERESANTĀKU.....   

Latviešu tauta ir ziņkārīga,vienmēr izliekās ka citi dzīvo labāk par vīņu,vēlās līdzīnāties izvēlētajam faborītam.

Ir vieglāk tikt klāt citu dzīvei nekā ieraudzīt savu...................un kur nu vēl kaut ko pakārtot

Palīdz novirzīt domas no galvenā

nu varbut tapec ka vins grib atrast tadas pasa kludas ,ko pielava vins , lai pec tam teiktu ,ka es neesmu vienigais kas pielava kludas

Savējo sakārtot neprot,bet otra dzīvi māk salikt pa plauktiņiem!Un tas tak sagādā tādu baudu,sav ejā var pagaidīt.To manām ik uz soļa.

Padomus dot vieglāk ne kā tos ieverot..............

Tas jau takā mājas darbu risināt, interesenta cēloņu un seku likumsakarības meklēšana. Kā tādiem Šerlak Homsiņiem.........................................:D

Mes medzam kadreiz padomus sniekti visadus kas tev neienak prata vispar

Vienmēr ir patīkamāk ap sirdi,kad uzzini,ka kādam citam ir vēl sliktāk.
Tas ir dziļi zemapziņā(nāk no pirmsākumiem,kad izdzīvošana bija galvenais), tikai mēs to "skaļi" negribam sev atzīties,bet zinātne to pazīst kā pārdzīvošanas "sindromu",kad tu izjūti apslēptu "prieku" brīžos,kad uzzini ,kad nomiris kāds tev zināms cilvēks.Ja atceramies ,vēl nesenā pagātnē(iespējams vēl šodien) slava,bagātība,vara ir tieši atkarīga no tavas "veiksmes"nodzīvot ilgāk par konkurentiem uz to visu.

laikam grib zināt ,kā tad citiem veicas...:)), jo pašam ar savu pinķerēties apnicis ...

mes neeksistejam katrs par sevi,,,esam dala no katra un katraa ir dala no mums,..tikai lielakaa dala neapzinaas,ka raknajoties cita dziivee,,raknajamies saveejaa...

Otra acī skabargu redz, savā baļķi nepamanām!

Jo tas vinji juutas svariigi, un pasham sanjemties atvainoties vau ko tml. ir daudz gruutaak nekaa teikt otram kas jaadara.VAi arii savejaa nav nekaa kas vareetu shkjist sakariigs.

Nav ne par ko jāatbild atšķirībā no savējās, elementāras bailes no atbildības.

Man personīgi riebjas, ja kāds lien manā dzīvē, tāpēc es nelienu un nemācu otram, kā dzīvot, pat ja man šķiet, ka nav labi.(Tas gan vairāk uz tuviniekiem attiecas, jo par svešām dzīvēm vispār neko nezinu) Pirmkārt, viņam varbūt tieši tā patīk dzīvot, otrkārt, ja vajadzēs padomu, tad pajautās.

Savējo dzīvi nav tik vienkārši sakārtot, jāpiepūlās, ne vienmēr sanāk. Citu  pamācīt vienmēr vieglāk un patīkamāk. Vismaz var izrādīties citu priekšā - re cik es gudrs un saprotošs!

...apkārtējie cilveki ir   PAŠA  īpašību spoguļattēls..     tā ka  - uz priekšu...