Nu kapec cilvekam tik loti patik sevi vel vairak iegrozhot, klausoties tadu muziku, ka vel vairak sirds sap, plist jau?
3. jūl 2016. 02:04
Labākā atbilde
Nesaprotu ; es klausos ( bieži ) tādu mūziku , kas uzrunā manu sirdi ... jā , reizēm liek pat raudāt , bet tas jau ir tas brīnums , ka tieši tā un ne cita mūzika tajā brīdī sirdij ir tik tuva un vajadzīga.
Tam nav nekāda sakara ar mazohismu .
Atbildes (2)
tā ir kāda Nepabeigta dziesma...kā seanss...simtais...bet vēl nebeidzies...un nebeigsies nekad tas...tas pārmantosies...jo ir no Visu laiku vērtībām aizgūts-klasiskais iztur laiku pārbaudes...un paliek!
Tur latgalē..gaida māte...man vienmēr Sāpēs šī dziesma......kad gaidīja...un kad nāku nesaukta...nesaskaņota...es nāku savu piedošanu lūgt...ar lauku ziediem...vismīļākajiem....mātei...un man...
es pārmantoju āres...
tas nav mazohisms...tā ir pēctecība...nolemtība...kā zīle rožukronī...
Bļin! Nu nēsi labojams. Tad klausies šito!!!