tik burviigs ir laiks kad sak nokr'asoties lapas ,bet lietus man patiik,kad esu siltaa istabaa ,bet lietuslaases sitas pret palodzi....un as mirklis starp rudeni un ziemu....kad k'luust viss tik peleeks un tad uzkriit sniegs....skausti....

tieši rudenī ir tā vēlme traukties pretī lietuslāšu šaltij un smieties trakumā... un sajust rudensvēju glāstām matus, nerātni iekabinot pa kļavlapai tajos..

...manējais ir tas pirmais...ar prieka emocijām :))))

A,man-jo Draņķīgāk-jo labāk!:)))

Dazham naakas pavadiit rudeni pavasara tveicee...

Man rudens ir lielais pārdomu laiks.

Man drīzāk otrs...rudenī visi liekas pelēki un nomākti!

Gan pirmais, gan otrais variants ir mans :)
tas man nepieciešams, lai no vasaras pārceltu mani ziemā :)

Man abi,atkarīgs no garastāvokļa taja brīdī un emocijām....

Atkarīgs no rudens :) Sākumā ir krāsainas kļavu lapas kokos un brišana caur sausām, čaukstošām kritušām lapām... un pa vidu nāk arī lietus, kad samiegtām acīm cenšos aplavierēt peļķēm, pierunāt lampiņas dinamo darboties uz slapja riteņa un paspēt ar velosipēdu līdz vilcienam laikā.. Citreiz tas pat vienas dienas laikā - no rīta spīd saule un izbaudi braucienu pa zelta rudeni, un vakarā, jau pie sevis klusi lādoties, spītē vējam un lietum :D

Man tas otrais...:((

rudens nu galīgi nav manējais...:( esmu pavasara bērns!

viss, gaidu no tevis romānu, vai vismaz apcerējumu par dabu!!! esmu pārliecināts par to, ka tu pat pašu Ziedoni pārspētu!!! :)))

Manējais ir pirmais:) Dzeltenās lapas ir saulīte zemes virsū,kad lielo piesedz mākoņi:)))

Man neviens,tikai pavasaris,kad skaidiņa lien uz skaidiņas un protams mērena vasara!