No "kātiem " nē , bet no jumta gan ir gadījies , bet par to jau varēju smieties tikai pēc pāris dienām , kad nekas vairs nesāpēja .

šeit no atbildēm dažreiz smejos ne pa jokam !

O, man gadās pat kārtīgas "smieklu lēkmes", un trakākais ir, ja apkārtējie nesaprot, par ko smejos. Dažreiz izlasu ko smieklīgu, vai kāds ko pasaka, un smiekliem nav gala, i ne pateikt ko kādam, ne paskaidrot. Es protu saskatīt vai saklausīt smieklīgo arī ikdienišķās situācijās, un tas ir forši, lādiņš prieka un kur vēl C vitamīns, kas smejoties ražojas   

Manas Milas Amerikas meitenes Noteikti!

Kopā ar draugiem tāda smiešanās sanāk apskaužami regulāri  

P.S. kāmītis vienkārši konfekte  

nu bija tada situacijas

jā smējusies esmu ne pajokam. tā ka pakritu reiz peļķē (žēl kavairs neatceros par ko tas īsti bija. vienreiz gadijās arī apčurāties. paldies dievam mazā paziņu lokā

  Mani priecē viss SMIEKLĪGAIS, bet no "KĀTIEM" mani bērnībā nogāza skats, kā  BULLIS.   APLAKSTOJA  GOVI. Toreiz mans TĒVS  PĀRBIJĀS,ka es NOMIRŠU no SMIEKLIEM un PĻAUKĀJA  MANI pa VAIGIEM, censdamies SMIEKLU  LĒKMI  MAZINĀT - tas viņam ar grūtībām izdevās.

smieklus  kā asaras var daudz kas izraisīt

Kas tas par žargonu:"nokrituši no kātiem",kur Tu esi mācījusies?! Bilde arī nav smieklīga...   

kad biju jaunaka tad un smejes sirsnigak un daudz tagat vajrak smajdu bet ari nevienmer tapec ka tas ir izrajsits ar kautko jauku,vajrak tapec ka ta vajag

Ir gadījies, vnk vairs kājas nejutu no smiešanās!