Biju gatava jau rudenī, bet kā sacīt jāsaka ar labiem  nodomiem -cerībām ceļš bruģēts uz elli.......ja vien cilvēks kuru mīlēju būtu lūdzis nevis runājis par ģimeni  un vēl šādas sakritības nebūtu notikušas šeit nesēdētu un vainadziņam ar dievas teiktu!! Bet tagad ardievas saku sirdsāķim... un sāku jaunu dzīvi....

Tad kad ir pārliecība (lai arī dažkārt mānīga),ka ģimene kopā pastāvēs ilgāk nekā 1 gadu! P.S.Astrīdai-30 gadi nav ""jau"",bet ir ""tikai""     

  Cik atceros- Tev jau ir 30. Teikšu: ir laiks padomāt, ka vajadzētu pasteigties. Bioloģiskais pulkstenis tikšķ! Un skaita minūtes, stundas, dienas, gadus.....

nu es nezinu

Gatavoties šim pasākumam tā pēc klasiskiem standartiem vajadzētu kāzu vakarā, pusnaktī.Kā vainagu ar plīvuru nost- tā aubi galvā. Bet vai to Tu domaji?

Tad , kad esi ticis skaidrībā pats ar sevi un esi gatavs uzņemties atbildību par otru .

Visam savs laiks , kad sajutīsi... vēlēšanos un būsi tam gatava..... ....