Atslegas vārdi: doma23287, mīlestība34035, Dzīve38617, attiecibas38715
Oi, padodas pūcēšanās, padodas- tik žēl, ka man tā tāda ātri pārejoša parādība! Tik adatas jau gan manai pūcei mēdz izspraukties
Bet, ja vairāk par pūcēm, tad fascinē tas, kā "veco mīklu sērijas" pūcīgums padodas Dagnijai Limuzīnā- "nenāc man klāt!!!". Vottt, mēģinu reizēm šito paņemt sev, bet pati arī smieklu lēkmē pirmā kapitulēju
Kad nepamatoti aizvaino....apvainojos ......jūtos bēdīgi.....
Es vispār neesmu cilvēks, kas par niekiem pūčojas. Sadusmot laikam visvairāk var mīļotais cilvēks, jo no cilvēka kuru mīlam mēs gribam visvairāk. uzmanību, vīrišķību, maigumu, līdzjūtību, kad mēs nesaņemam to pietiekamā deva...nu jā...uzmetu gan lūpu. Vienreiz atnācu no frizētavas, skaista frizūra...un mīļotais cilvēks nepamana...kā var neuzmest lūpu, es taču viņa dēļ centos...
nu es oti sadusmojies un palieku ,ka velns
Man tāds darbs, kas neļauj iespringt un pūcēties. Ir jādomā skaidri, jāreaģē nopietni un jāizturas adekvāti. Esmu iemācījusies. Un atšifrēt amigos lietotāju patieso ..... man reizēm ir tā, kā paskatīties uz pacientu, kurš paver durvis un nāk uz vizīti....
Tas jau ir tad ja mīļā sirds nepievērš uzmanību!
Nepamatota ietiepība un spītība, kad acīm redzamas lietas mēģina pagriezt kā savādāk
Nevietā izteikti pārmetumi.