Tā IR personiskās brīvības ierobežošana!!!
It kā no vienas puses tā kā gribās- nu nezinu, lai būtu VĪRS, senči vienkārši ēd nost gadiem ilgi
Taču...tikko pienāk pie reālā , kad lūdz roku un sāk gar gredzenu veikaliem vazāties- man vienkārši ir aukstas kājas- un daru visu, lai ar to džeku izšķirtos...
Fuuu...izspruku :D
Laikam neticu laulības dzīvei- vai arī vienkārši tie visi nav bijuši ĪSTIE, un nav pārliecības VAI TIEŠĀM es gribēšu ar šo cilvēku dzīvot ''līdz nāve mūs šķirs'' un vai tiešām varēšu būt kopā arī  ''slimībā'' ...
Man ir BAIL, ka šī atbildība - ierobežotu manu BRĪVIBU.

Tācu ja to neuztvertu TIK nopietni, ja uz to skatītos- kāda starpība- ir jābūt FAKTAM un jāaprecas- tad ja kas izšķirsies- tad būtu vieglāk- jo kā tad TAS ierobežo brīvību? šodien precos, rīt šķiros... brīvība!

Tātad, tas atkarīgs tikai no tā, cik nopietni skatamies uz precēšanos un tās nozīmību.

...neesi viens,tev jau jārēķinās ar otru...lai cik jūsu attiecības būtu perfektas,tā ir sava veida atbildība un ierobežojumi brīvībai...

nea, jo no personiskās brīvības mēs tāpat maz sajēdzam, tāpēc arī precamies lai apzinātu šīs brīvības patieso jēgu.