Citreiz ir situācijas, ka mēs nevaram sasniegt to, ko ļoti kārojam ... vai spējam atkāpties sev neblamējot un neparādot savu vājību un bezspēcību?
Atslegas vārdi: Mīlestība34028, Dzīve38590, Attiecības38696
Domāju,ka tagad varu....Par spīti tam,ka iekšā kņud un dīdās velni!
Dusmīgs gan palieku,dusmas savaldu un nelamājoties lieku mieru.
piekrītu Sarmītei,citu variantu nav......bet tikai tad ,ja viss cits ir izmēģināts.....
..vai tiešām atkāpšanās ir sevis blamēšana?
...un vispār, kāda citiem daļa..vai atkāpjos vai ne....tā ir tikai mana personīgā lieta..
..labāk atkāpties ar godu, atdzīstot, ka šoreiz tas nav priekš manis...nekā līst no ādas ārā , lai citiem kaut ko pierādītu!...stipras personības prot atdzīt savas kļūdas!
Vaajums un bezspeeciiba ir tad, ja ir iets uz meerkji un nav aiziets liidz galam/
Jā , izlamājos vēlāk , kad neviens neredz un nedzird .
Nekas jau cits neatliek,kā samierināties un atkāpties.
Piekrītu Alisei!
Būs citi mērķi, kurus realizēt!
Varbūt tā ir ļoti liela veiksme, nedabūt to ko ļoti gribas...:)
kamēr mērķi nesasnieduz neleikos mierā
nu meiginu atkapties ar godu
Vai Tu vari ar godu aiziet no amigos?! Man ne no kā nav jāaiziet,lai to dara Repše,politikā viņam par grūtu,maz ienākumu un Tauta lamā,bet viņš taču ir godkārīgs un mantkārīgs...
Gribētos gan...
....nju nesanāci sasniegt šito....dodamies tālāk