Vnk esmu brīva.....

nu es neloti milu brivibu

Es mīlu savu vīru, bērnus, tēti, kaķi, bet brīvību mīlēt nevar. Var tiekties pēc brīvības, cienīt savu un citu, var būt pieņemami rāmji kaut kādi savai personīgai un citām brīvībām, taču ne- mīlēt.Nozīmīga- jā, taču , kā jau te rakstīja, brīvība- tā  IR liela atbildība, un NAV visatļautība.

Briviba jau ir dazada un ne visas tas ir patikamas! But brivam ka cilvekam - Ja! But brivam ka butibaij - NE NE NE!

Ja vēl zinātu ko ar viņu darīt :/

Kas var būt labāks par to.

Jēzus Kristus bija teicis: "ko Es darīšu brīvu, tas patiesi kļūs brīvs". Šeit iet runa par iekšējo brīvību, tas ir mūsu sirdsapziņu. Ļoti svarīgi ir nesajaukt brīvību ar izlaidību, jo cilvēku sirdsapziņa ir tiktāl notrulinājusies, ka tā vairs neatšķir labo no ļaunā, pareizo no nepareizā, patiesību no meliem. Patiesā brīvība ir Jēzū Kristū, kur cilvēks ir brīvs neskatoties uz to, kādos apstākļos viņš atrodas.