Es teiktu-zūd sāpes,rodas cerība!

zūd sāpe - paveras jaunas iespējas

Cerība vienmēr mirst pēdējā...

Visa 'dzīve ir viena liela sāpe.

Nepavisam nē................cerība ir vienmēr.

Cerība nezūd, tikai kādu laiciņu noslēpjas aiz vienaldzības muguras, lai pēc tam piedzimtu no jauna!!!

Vottt, zdrastje!!! Ka tik ne arī!   Sāpes pārsāp, bet mana cerība zudīs tikai tad, kad manis vairs nebūs!

sāpes ir pārejošas. bet cerība ir kā nezāle, apbrīnojami dzīvotspējīga. iespējams, cerēt beidzam līdz ar pēdējo elpas vilcienu...

PIRMĀ BEIDZAS, OTRĀ SĀKAS

Nju nevajag tā, Tev vēl viss priekšā , bet runā tā it kā viss jau ir beidzies .....................

cerība,kaut niecīga,tomēr mīt ikvienā no mums.....bet sāpe liks tev aizdomāties par nākamo soli.....

Ja sāp, tātad dzīvo. Veiksmi tev!