Ja patiesi mīlam - neko citu negribam. Pieradums un aizraušanās nav mīlestība.

Mīlestībai citu nevajag. Ja tikait aizraušanās, tad mainīs kaut katru dienu.

..tātad, nemīli nevienu...ne to , kas blakus, ne to- kuru gribi!..tas tāpat kā maziem bērniem, vienmēr vajag to rotaļlietu, kura ir otram...kad dabū, tā vairs neinteresē!

Ja mīl, tad diez vai grib citu. Citu grib, ja nemīl...

Uz šito jautājumu es arī gribetu zinat atbildi...........

Tāpēc, ka ne vienmēr viss, ko gribētos uzskatīt par megaļubestību, tāds arī izrādās.

Un vēl jau, protams, vēlme salīdzināt un pārējie sviestainie argumenti

tapeec ka : platoniskaa miilestiiba -@ ja ljublju platon j****

Nu negribam citu!!!! Kas jums taa par milestibu,johaidi!!!!!!!!!!!!!

Ja starp viru un sievu biezi ir stridi un nesaskanas

Mīlēt vienu, un gribēt citu.........? Tā persona vienkārši nemīl, palicis pāri tik pieradums.
                              

ak dies, skuķi, Tu pats maz saproti ko runā? tad jau Tu nemīlē, Tu vienkārši degustē. Un labi, ja vēl garšo, savādāk vispār to par profesiju jau var saukt   kur Tu rauj tos vispārinātos apgalvojumus? Tev tiešām nav neviena kārtīga brūtgāna vēl bijis?

NU VAI ZINI....KO TU TE MULDI, VAIDERS ,JANIS,SARMITE SAKA PAREIZI.....

   Vai tad Jums Tā tās lietas notiekās???????

Viņš drošivien negrib citu , viņš tikai dalās savā mīlestībā , jo tās viņam daudz .

Tāpēc ka viens cilvēks nevar būt universāls un ideāls.Braucam ar mersi,bet gribam bembi.Tāpat ar cilvēkiem.Dzīvo ar blondīni,bet gribam bruneti.Nu tāda ir tā latviešu mentalitāte.Paši nezinam ko gribam.

Cilvēkam tāda daba,domā,ka citam būs savādāks!!!...  Cerība ir muļķu mierinājums!

Šajā virsrakstā neizpaužās vārds----,,KRETĪNISMS"

Ja tas nav īstais, tad tas ir iespējams.Bet ja cilvēks dzīvo dvēselē, diez vai domās par citu.