Lai pārāk nesapriecājamies par panākumiem

Ja sliktais mani meklē, nelaižu iekšā - tikai labo  

Kā zebrai balta strīpa, melna strīpa un tā no galvas līdz "melnajam caurumam"

Tāpēc, ka iekšēji baidamies par to slikto...tā ir tāda sevis iekodēšana uz neveiksmi...

Lai atšķirtu labo no sliktā.

Tapec ka labais nak ar gaidišnu, sliktais nak negaidits. Bet varbut sliktais slikts ir tikai tapec ka tu viņu negaidi?

Dzīvē tā iekārtots ka pēc sliktā nāk ļoti labais un otrādi.....

tapec ka  nevajag gaidit labo, bet gan veleties to un just to

Slikts un labs ir nosaciiti jeedzieni!

Tas sliktais ir redzams un sajūtams no ārpuses,bet izprotot kādēļ tas slikts bijis,mainās
vērtējms,ķļūst par labu,
Piedzīvojot baigo labumu,tas tik sākumā tā šķiet,bet tam līdzi daudz mazu sliktumu paslēpušies.

Nepiemeklē mūs nekāds sliktais  

Acīmredzot nepareiza izvēle . Jāgaida sliktais , tad atnāks labais . Bet ja neatnāk - arī nekas ļauns , gaidīta nelaime vairs nav pilnvērtīga nelaime .

Mani nē,man ir attīstīta intuīcija,protu izvairīties no nelaimēm.   Jaunībā neticēju pats sev,tad gan lauzu kaklu!...

Tā notiek vienmēr. Sirsniņa notic labajam, un slikto neredz. Un tas ir muļķīgi. Tieši tāpēc es ap sevi samūrēju ledus kalnus (tēlains izteiciens) un vairs nelaižu sev nevienu klāt.

  Gaidi slikto- piemeklēs labais....

Varbūt tad labak negaidīt neko- dzīvot un piedzīvot gan vienu , gan otru?