Nenosūtītās vēstules?!
27. nov 2009. 21:38
Neēsam paspējuši pateikt tos vārdus, kurus domājam sakām, tam cilvēkam, kura jau nav... Tad domās rakstam vēstules - stāstam , atminamies, atzīstamies... Varbūt pat dziedam...Vai Jums ir nenosūtītas vēstules?
Labākā atbilde
esmu daudz vēstules sarakstījusi, zinot, ka nekad nenosūtīšu, neatdošu. man vnk vajag izrakstīt sevi. bet ieslēgt otru mokās...nē. negribu. manas sāpes tad paliek man. ir gadījies, ka uznāk bums un atdodu pirms esmu paspējusi iznīcināt. domās bieži stāstu vēstules. es zinu, ka vairs neesmu to cilvēku dzīves daļa un tos vārdus no manis negrib. bet ko nu darīt, ka man vajag sevi izrunāt, atbrīvot? tad nu runāju sev. ar laiku paliek vieglāk. pilna telefona atmiņa ar nenosūtītām sms. gribas izteikt, bet zinu, ka nedrīkstu otram darīt pāri. nav jau vainīgs, ka es nevaru...
Atbildes (11)
Ir vairākkārt rakstītas, nenosūtītas, pēc laika - dedzinātas, vēl vairāk ir tādu domās, ja to domu matricu varētu tā paņemt un palasīt tos failiņus, kas tik tur neatklātos...:)
....jā.tie vārdi neizteiktie,tie skriceleti uz lapu sturīsiem...sanurcīti un sabāzti pa kabatām.Meklejot īstos nobisties no to ptiesuma,un ka noziedznieks iznīcini...tad domās kulies,un centie domat,vai tas ko mainītu...ja tie tiktu izteikti...ļauti izlasīt...
...bet,nu,jau tiem nav nozīmes...tos vārdus neizteiktos...vēstules nenosūtītās vējš skurtenī lasa...un nejaušiem garāmgajējiem ievīsta matos...
Ir. Nenosūtītas vēstules. Šī atklāsme pie manis atnāca tikai ar gadiem- paspēt pateikt. Vismaz- mēģināt paspēt pateikt...
Ir ir - vesels sējums :) Kas to lai zina kā ir labāk - pateikt/nepateikt - ja intuīcija liek klusēt - klusēju...
Īsti nesapratu, par tiem, kuru nav blakus, jeb, kuru vairs nav starp mums. Ja otrais, tad jā, domās rakstu vēstules.
nevienas pašas.
..jaa ir...bet nekaadi nenosuutij- nevareeju izshkjirties, vai man maz vajag kaadam ko teikt, vai tas padariis kaada dziivi vieglaaku, jo tik daudz jau bija sadariits....nezinu, to man laikam tikai taa persona vareetu atbildeet...
es visu iznīcināju, tā vieglāk sākt jaunu dzīvi...
no baltas lapas :)
Jā, domās visai bieži, ja runa iet par tiem, kuru nav starp mums.Domās rakstīju, sarunājos, jautāju. Pirmo laiku pat "dzirdēju" atbildi uz saviem jautājumiem.
...daudz vaardu nepateikts tiem, kuru vairs nav, daudz miiliuma neatdots, tiem, kas apkaart, daudz asaru izliets par tiem, kurus esam zaudeejusi. Tad steigsimies katru dienu pateikt, samiiliot, sasildiit, jo riit var buut parveelu...
.. Daudz nenosutitas vestules ar dveseles balsi, sirdi un milestibu..cik musu pasaule ir ipasa un piepildita ar skaistumu..