"Kaut es tevi nebūtu dzemdējusi" ...

"pacieties bērns!-kad oma nomirs,būs gan tev gan mums sava istabiņa!:)"  

Es nezinu, bērnību pavadīju pie savas burvīgās omes, kura mani ļoti mīlēja. Savus bērnus arī ļoti mīlu. pat domās nepieļauju kaut ko sliktu...tā mīlestība ko dodu viņiem ar uzviju atnāk atpakaļ...Paldies Dievs ka iemācīji man mīlēt...

tīņa gados man  bija draugs, viņš dzīvoja bērnu namā ............ māte viņu atpazina vai arī viņš apciemot viņu drīkstēja tikai tad kad nāca ar  šnabi, iedzēra , piedzērās un bija labā mammīte ............. kad mammīte bija skaidrā , tad dēla nebija .

dzirdeej reiz viena maate savam puikam uzbreecija- kauch tu izputeetu,aborta paarpalikums  

Labi,ja kads beidzot Hillary pieskaries temai-labak nepardzivojiet-zinaju notiks pat tada seciba,labak uzreiz atpazit vienam otru un pat attiecibas,neka kaut ko noslept.

Tipa , es tevi vairs negribu redzēt , tu vairs neesi mans bērns !!!

Es nožēloju,ka esmu Tevi dzemdējusi.

  Izteikt nicinājumu...jebkuriem vārdiem.

Vissliktākais ir tas,ka bērns runā mātei pretī,neklausa!... Tagad pērt arī nav brīv!!! Ko darīt?!  

Ka nemīl , negrib...u.tml......

Ne visiem beerniem ir jaasaka kaut kas ljauns,pietiek maatei ar savu iztureeshanos paraadiit,ka neesi nekas vairaak kaa vinjas depoziita noguldiijums bankaa...nu taa katram gadiijumam,lai vecumdienas nodroshinaatas...

tas ri tas ko es