Kamdēļ vairums sieviešu baidās no pelēm,čūskām,zirnekļiem un citām dažkārt sadzīvē sastopām radībām.
Jautājums ir tiešs,saprotams un nav domāts kaut kāds zemteksts.
Nu... manas bailes no zirnekļiem sākās bērnībā vienā konkrētā rītā, kad guļot slimai no griestiem man uz krūtīm uzkrita liels krustains zirneklis...bija tāds šoks, ka dienu parunāt nespēju, pakliegt arī...tagad jau nav tik traki, varu skatīties, un pat interesanti tie radījumi, tik lai neliek ņemt tos rokā...
Pūķis domā,ka Sievietēm visas šīs radībiņas asocējas ar Vīrieti-vot,tāpēc paniskās bailēs kliedz-ieraugot tos!:D
Tarakāniem, mūmijām, mēteļu virinātājiem, cipariem "69" un vabolēm aizmirsi piebilst.
Nuuu, viņi tā negaidot parādās... ka nākas satrūkties :) Bet uz galda, peli ieraugot, gan nelecu! Zirneklīši man mājdzīvnieku vietā
Pašaizsardzības instinkts
Brrr...tāpēc, ka briesmīgi. Bet- varu jau paņemt to zirnekli avīžu lapās un izmest pa logu- ja māk lidot, lai lido, ja nē- lai mācās! Un nenobliežu šos ar to pašu avīzi tik tāpēc, ka dievinu viņu tīklus, ar rasas lāsēm
Bet peles. Murgs. Terminatori.Vasarā laukos bij' man jēriņnakts. Pēc aizdomīgas grabināšanās iepriekšējās naktīs- uzliku lamatiņas ar sieru. Pati sedēju zem deķa un gaidīju. Nu, ja - klāt bija. Blauks! Domāju miers! Kas tev deva, atnāca otra, noēda nelaiķei sieru un šiverēja tālāk. Bet es sēdēju. Līdz rītam. Bail bija, ka iemigšu, bet pele īkšķus nograuzīs. Fu...marodieri!
pretīgi.
Man no pelēm briesmīgi bail, ir gadījies, ka tā savā apjukumā, ir metusies man tieši virsū, no čūskām, nu kurš tad nebaidās?, bet zirneklīši, no tiem gan nebaidos.
es nebaidos....man paaris zhurkas ir bijushas...
no zirnekļiem nebaidos, tie mani pavadoņi pat mašīnā pārītis mitinās. peļuki un žurkulēni ar mani nebiedē - tiem pašiem lielas acis ieplešas cilvēku sastopot
ja cūskas nekostu un nežņaugtu, tad no tām nebītos. par citiem kukainīšiem runājot-man drīzāk viņi nepatīk. maijvaboles, kas pinas matos... pa miesu rāpojošas briežu utis... brrr... tā vien gribas ātrāk nokratīt