Dzīves gudrība māca nekam neticēt, neko nemīlēt, nekam neatdoties. Bet vai nevajaga neuzticēt vispirms pašai šai 'gudrībai'? Vai tā tiešām ir 'dzīves' gudrība? Vai dzīve tik maziska? Vai tā nav varbūt 'sadzīves' un 'mūsu sadzīves' gudrība? Jo dzīve neko lielu un īstu nepanāk bez uzticības, mīlas, atdošanās. Un arī patība savā vissīkākā dzīvē nesasniedz nekādas laimes bez tās pašas uzticības, mīlas un atdošanās. Viņās ir īstā dzīves gudrība. /Rainis/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38617, Attiecības38715
Nebūtu godīgi ar Raini strīdēties - viņš taču dzejnieks , bet dzejniekiem loģiskā domāšana nepiemīt - viņi vairāk uz jūtām spekulē .. Man liekās , ka dzīvē vispār nekādas gudrības nav - ir tikai pieredze , un tā ir katram sava .
Mani māca paša pieļautās kļūdas.
pieredzē...gan paša izdzīvotā,gan pārņemtā no apkārtējiem...un pats galvenais dzīvot bez liekuļošanas...atskatīšanās pār plecu...ko citi par mani teiks...mana dzīve ir mana dzīve...un citiem lai ir tik daļas,cik pati gribu savā dzīvē tos ielaist...
Nezinu pat ko teikt, tas ir Rainis .
nezinu ,laika spele paslepes un grib ,lai vinu atrod.
katram sava dzive un katrai dzivei sava gudriba
Iestajos Kluba-tagad esmu Goda Mormonis,patik vaitigas sievietes-pats mella aada-tukls...
Dzīves gudrība slēpjas katrā pašā, katra dzīves pieredzē, katra paša uztverē par dzīvi...Rainī der ieklausīties- kas ir mīlestība bez uzticēšnās, vai mīlestība bez atdošanās?
Parāk daudz ne. Dz. gudrība slepjas nodzīvotos gados, kļūdas, sekmēs. tur, ko mēs saucam dzves peredze. Bet, tas r mans vedoklis. Tasnība katram sava.
Kas neriskē, tas nedzer šampanieti.
Neprasi pārāk daudz, bet nesamierinies ar mazumiņu.
Proti novērtēt un priecāties par to, kas tev ir, nevis visu laiku skumt par to, ka nav tā, kas varētu būt.
Mīli, uzticies, atdodies un baudi visu, ko dzīve var dot ... nebaidies piedzīvot vilšanos, ... nebaidies dzīvot ...
Rainis bez Aspazijas būtu kā spainis
Viss slepjas azote!Raina vardiem piekritu.
aiz tādas lietas kā dzīves patiesība.
bet tā kā daudzi nevar pieņemt to patiesību, gadās, ka gudrību neatrod...
Prieks ir ķēniņš,
Ķēniņiene - laime.
Ik meitenīte, zēniņš
Ir viņu saime.
/Rainis - Zeltītas vasaras/
Pēc manām domām pieauguša cilvēka dzīves gudrība slēpjas spējā ātri apjaust neauglīgas pūles un darbus, un to vietā uzsākt kaut ko auglīgu.
Dzīves gudrību mūsos ieliek vecāki radi paziņas un apkaime sabiedrība .
Dzives gudrību cilvēki nosaucto tad kad ir jaugados ,kad jauir par vēlu kolabot unnožēlot.
a maums vel tas viss priekšā
Svarīgi ir nemelot sev!Ja mēs pret sevi esam atklāti un patiesi,tad viss,kas mūsu dzīvē notiks,būs atkarīgs tikai un vienīgi no mums.Laime ir citam atdoties pilnībā neko par to neprasot.tieši atdošanās citam padara mūs patiesi laimīgus un mīlestības pilnus.Jēzus savu dzīvi atdeva par mums mūs mīlot,tāpēc lielākā laime ir atdoties otram pilnībā!
dzives pieredzee,un prasmee dzivot..........
..cēloņu un seku likuma ievērošanā..
Dzīves gudrība māca -ticēt dievam,māca ,ka galvenais dzīvē ir ģimene!labestība un sirsnība!Tikai cilvēki to ir parvērtuši nezin par ko-nauda ,nauda un vēlreiz nauda-bauda ,bauda un vēl reiz bauda!Un galvenais nekādas atbildības!