Kā Tu pieņem komplimentu?
4. dec 2009. 11:12
Vai tiešām katram no mums jāizsaka cik mēs labi, skaisti, kolosāli?
kāpēc mums patīk , kad mums kāds cits pasaka cik mēs labi?
Viss būtu labi, bet mūsu atbilde skan biežāk: " Nū nē... tā tak nav..."
Kāpēc mēs nemākam pieņemt komplimentus un ticēt tiem?
Kāpēc nemākam atbildēt: Jā, Paldies, es zinu :)"
Tā nav iedomība, ar " Nū nē... tā tak nav..." mēs parādam , ka nemīlam sevi
nothingman fx 11:16
peec atbildes - paldies, es zinu! vairs komplimentus tu nedzirdeesi... :)
_____________________________
Ha ha ... es mēģināju , veicu eksperimentu
atbildēju gan tā, gan tā... un teikšu ka rezulktāti pārsteidz...
kad teicu:
paldies, es zinu :)
Cilvēki tiecās pei manis, es biju pašpārliecināta un tt..
bet tad pamēģināju:
"Uj nē, nav tak tā..."
Un notika brīnums, visi kā mušas sāka man izteikt savu kritiku
It a miracle :D
Atslegas vārdi: attiecības38715, sieviete3744, cilvēki682, vīrietis157, mēs8
Labākā atbilde
es domāju, ka man jau ir labāk ar komplimentu pieņemšanu, bet kopumā, reti tos uztveru nopietni :)
kaut kā vairāk ievēroju un novērtēju komplimentus, kas tiek izteikti (nu vismaz šķietami) nejauši sarunas gaitā, kādā kontekstā, nevis tāpat... kaut kā tad šķiet patiesāk :)
Atbildes (20)
peec atbildes - paldies, es zinu! vairs komplimentus tu nedzirdeesi... :)
Ja kompliments nāk no sirds, tas ir stimulējošs, bet automātiskie, kuri tikai tiek teikti,lai uzturētu sarunu, parasti ir laižams pār ausīm
es atbildu: "Tu man glaimo...", tēlojot nelielu mulsumu.
un ir gadījumi, kad jāatbild: "Nepielabinies! Saki uzreiz, kas tev aiz ādas!"
kompliments esot lētākā, bet efektīgākā dāvana..p
Mana atbilde atkarīga no tā,kas izsaka kompimentu,vai nošņurcis žūpa pie bodes(lai atmiekšķētu manu cieto sirdi un izdiņģētu latu ) vai... pielūdzējs
labi
Ar prieku,
Mulstot
atkaribaa no mana garastavokla un cilveka kas to saka,biezi vien nosarkstu
Ne visai... Parasti tie ir uzspēlēti...:(
Komplimenti tīkami jebkura ausij,ja vien tie nav salkani meli.
Neatbildu neko ja negaida atbildi.Nodomāju vien......nu ja ,kātad i noticēšu vai
cik tomēr jauki ko tādu dzirdēt.
nu bet bez komplimentiem tak nevar :P vismaz kadam dazreiz tie palidz , palidz pasmaidit uz dzivi :)
tā ir, kā tu saki...ar zināmu kautrības devu pieņemu komplimentu....sazin, kāpēc vienmēr maza šaubu deva traucē....nezinu, vai tas ir iedzimtais kautrums, stingrā audzināšana vai tomēr neuzticēšanās atzinības paudējiem...?
"Tu saki? Paldies, cenšos- lai pašai un citiem par mani prieks! "
(khe, vai tiešām ar manu pašapziņu viss kārtībā?)
Pasaku paldies, ja tieshaam tas ir uzskataams par komplimentu, jo viirieshiem jau par to komplimentu buutiibu ir dazhaadas domas!!!!
Es komplimentus pienjemu pozitiivi. ;)
Pieklājīgi un atturīgi, kaut arī tas būtu neleikuļots un patīkams...
paldies, es zinu (ja teicēja ir sieviete, tad domās skan piebilde - pati jau ar neesi zemē metama).
Nenravitsja,kogda mne govorjat komplimenti.
Sakiet vairāk komplimentus, lai prieks tā saņēmējiem un arī devējiem, ka saņēmēji priecājas! Labu vārdu nekad nav par daudz! Atbilde "Paldies, es zinu!" izklausās vīzdegunīgi.