Smaidiit iemaaca vecaaki,dziive iemaaca domaat !

Smaidam.......nevajag gaidīt uz visu dzīvi, zīdainis jau pirmajā nedēļā aplaimo ar smaidu
.............bet varbūt viņam vienkārši palaimējās ar  smaidīgu mammu

Man pietiek raudād,gana.Tagat smaidamais laiks ir pienācis.

...Tev,Nikita,pēc visa spriežot nav savu bērnu,ka tā izsakies.Bērnam piedzimstot,vienlaicīgi ir raudāt spēja un smaidīt! Ja bērns siltā gultiņa,sausās drēbītes,paēdis un saldi izgulējies,tad diezvai viņš raudās,drīzāk SMAIDĪS visiem par prieku!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Tikai ar smaidu pa dzīvi ir jāiet, citādi nevar, kam vajadzīgi tie skumjie gīmji?

piedzimstot, cilvēks raud tīri no fiziskā diskomforta....vēlāk dzīve liek raudāt arī dvēseliski emocionālu iemeslu dēļ....Smaidīt prot arī zīdainis....dzīves briedumā smaidām par gūto dzīves pieredzi...

Smaids un raudas ir refleksi uz kairinājumiem. Un abus tos dod daba, tur nav ko mācīties.

Raudāt arī var dažādi...un ne tikai piedzimstot to jau mākam...

Nuja -acīm redzot raudāšana ir svarīgāka , jo to prot jau piedzimstot . Neraudāsi - ēst nedabūsi ..bērni nemaz nav muļķi , viņi ir ļoti viltīgi .

Bērns neapzināti sāk smaidīt   pats jau no 2-3 mēnešu vecuma izdzirdot mammas/tuvinieku balsis vai ieraugot tos u.c....

nu laikam ta ir ieplanots dzive.

Kad piedzimst bērns raud, jo zina ka šai pasaulē būs grūti dzīvot. Bet tāpēc jau mēs šeit esam lai mācītos, kā nu kurš mācās..... kurš citīgāk, kurš nē. Katrā ziņā neviens dzīves kontroldarbs nevar būt nošpikots. Pašam vien jātiek galā.