Bezgalīgi jau nevar iemīlēties, bet otru reizi un ja vēl ar īsto cilvēku, tad var vēl skaistāk un patiesāk, nekā jaunības stulbumā, kad nav nekādas dzīves pieredzes.

Ja saiet kopā ar nākamo sievieti,tātad atkal ir iemīlējies.

Un tomēr patiesi no sirds mīlēt var tikai reizi mūžā.

Nezinu kā ir citiemes otro sievu mīlu.

Muļķības! Iemīlas un mīl visu mūžu   ,katreiz ir savs piedzīvojums,kaisle,utt. Kāda tur gudrība ir vajadzīga?   DZīVOT vajag,nevis eksistēt!  

Nākošajā reizē viņš iemīlas gudrāk .

Nez vai - spriežot pēc blogu un jautājumu atbildēm , lielākajai daļai "aizkrīt širmis" , un visa gudrība vējā ..

Kādēļ tad tikai vienreiz iemīlas? iEMīlas daudzreiz un katru reizi tās būs īstas un patiesas jūtas - tikai katru reizi savādākas.  

Kāpēc tikai vienreiz? Par gudrību nezinu, bet, man liekas, ka pieredzei augot, arvien grūtāk tā iemīlēties, lai 'tas širmis aizkristu'.

Nākam reiz viņš paliek apdomīgāks...vai vismaz cenšās tāds būt...

Tiešām??? Man liekas, iemīlēšanās vien jau ir pati lielākā muļķība...bet, ja lemts, tad no tās izbēgt nevar.

tava elpa
uz manām lūpām dejo
mans acu skats
apdullis apkārt klejo
tavas lūpas
manējās skar
es nezinu
vai maz tā var

tavas rokas
ap mani tinas
mans augums
tavos glāstos pinas
sirds sitas tik strauji
ak jel
tu mani līdz debesīm cel

tu ieskaties
manās acīs
es jūtu
tavas lūpas ko sacīs
tās saka
to ko gaidīju es
trīs vārdi
ES TEVI MĪLU .....mīlestība ir skaista un vienalga kura tā ir pēc skaita tās jūtas nav aprakstāmas tām jāļaujās