Atrast vīru pēc trīsdesmit-tā ir māksla..:)...noturēt...kāpēc jātur gājēju?jālaiž,tad arī nepazudīs.:)

Un ar ko tad viņu turēsi, striķi siesi pie kājas? Ne vīrietis ir jāatrod, ne jānotur...Virietis ir jāsatiek un jāmīl...tādas kuras vīrieši nemīl arī "štuko"- nu kā tad lai viņus notur? Mīlētām  un gudrām sievietēm nav tādu problēmu, jo vŗietis jau nav suns, kurš jātur pavadā u8n jādomā kā noturēt.....

Māksla atrast vīru man asociējas = vīru aptīt ap pirkstu.Bet noturēt - tā ir prasme. Es neuzskatu, ka vīrs būtu jāmeklē, jo tad viņš būs arī jānotur.
Priekš manis labāk, ja vīrietis atrod sievieti, jeb arī likteņa lēmējs visu noliek savās vietās.

Tādam datortārpam kā Nikita nekad netikt pie vīra :)

ne māksla, ne profesija, bet skaista dzīve   ja mīlestība , abi turas kopā

Atrast pa laikam var daudz ko,bet vai tas viss ir vvajadzīgs? Ja jātur vīrs ar varu,vai ir vērts to darīt,tāpat agri vai vēlu aizmuks.

es gan teiktu, ka - otrādi....drīzāk ir tādas (i), kas gluži vai strādā profesijā - meklētāja (s)....bet noturēt (vārda pozitīvā izpratnē) un, pie tam, gadiem ilgi....lūk, tā jau ir māksla...:)

Ja būs gājējs aizies tāpat, centīsies noturēt vai nē .Ar varu mīļš nebūsi. Attiecības vajag kopt.

Visam minētajam piekrītu, bet tomēr palieku pie domas, ka milzīga māksla ir nodzīvot dzīvi skaisti - ir jāprot piekāpties un jāprot arī piedot

Kāpēc māksla? Mirējus un gājējus nav ko turēt.....   

Kādus pārsimts gadus uzskata, ka topošajam vīram ir jāatrod sieva... nevis otrādi.

Ne viens,ne otrs ir patiesība.....................

ei dirst  ///////