Kas ne uz ko necer, to nepiemeklē vilšanās?
27. sep 2010. 20:15
Atslegas vārdi: Mīlestība34028, Dzīve38590, Attiecības38696
Labākā atbilde
Var būt tāds stāvoklis ,ka cilvēks ir tik apmierināts sevī,ka viņam ir drīzāk tiekšanās nevis cerības.Tiekšanos es saprotu tā,ka tai ir beztermiņa noilgums,kas neliek "iespringt" šajā virzienā, proti,gaidot ātrākus augļus un atalgojumu,bet cilvēks var cītīgi darboties izvēlētajā tiekšanās virzienā,mierīgi pieņemot ,tā saucamās sakāves,kā pieredzes papildinājumu,lai turpmāk rīkotos gudrāk.Un ja viņš vēl tic atdzimšanai, un ka uzkrātā pieredze ir vienīgā mantība,kura nezūd Bezrobežībā,tad par ko gan vilties.
Atbildes (8)
Tie, kam ir uz ko cerēt un nav ko zaudēt,- paši bīstamākie
cilvēki uz pasaules.
-- Bērks
Lai izjustu vilšanos , nav nemaz tik ļoti jācer .
labāk cerēt un vilties...
Es domāju,ka to var ssaukt par pesimistu.Bet vilšanās jebkuru piemeklē.Tikai jāskatās, cik lielas kuram tās cerības. Par bīstamiem cilvēkiem.tādas runas ir galīgas muļķības.
Jā , bet cerēt jau var - tikai tām cerībām jābūt pamatotām , tad arī vilšanās retāk gadīsies ..
Kas ne uz ko necer, tas arii nedziivo, tik eksistee...
Kas nedara,tas nekļūdās!!!...
Cilvēks , kurš necer tāpat kā visi pārējie strādā, jūt, domā, darbojas , lai realizētu kādas savas idejas- un , protams, ka reizēm arī viņu var sasniegt kāda neveiksme un līdz ar to arī - vilšanās. Salīdzinājumā ar cerību pārņemtu būtni, šis cilvēks , iespējams, vieglāk un ātrāk tiks galā ar vilšanās izjūtām, un ātrāk tiks atpakaļ " uz strīpas". Loti bieži tieši cerība ir tā , kas bremzē visu ko vien var- cilvēks nevis iet un dara, lai sasniegtu kaut ko, bet tikai sēž un cer- a ja nu tā, a ja nu šitā.Tā kā teikšu pavisam skarbi- cerība ir tā, kas jānosit kā pirmā, lai nemaisās pa kājām. :