..............kaut kad ir arī tāds posms - samierinamies, tas noteikti nebūs rindas secībā.....kaut gan, to var pieplusot..........

Tā jau ir ka visu laiku ar nesko jācīnās,par naudu,ar valdību,par jaunu kleitu un mīļāko.katram sava cīņa.

Vēl jau var arī labot, lai tiešām nenāktos nožēlot.

vecumā domājam par pieļautajām kļūdām un priecājamies par katru nodzīvotu brīdi.

Neeee  kļūdāmies mēs visos vecumos ,un nav tur ko nožēlot

Nolemtība ..., bet kāpēc cīnīties, ja nāksies nožēlot?
Cīnāmies, kļūdāmies - dzīvojam līdz pēdējam un nav ko tērēt pēdējo stundu, lai nožēlotu.

..jaunībā mācāmies, brieduma gados atsijājam vajadzīgo no nevajadzīgā...vecumā (kas tas'tāds? )...dzīvojam tādu dzīvi, kādu esam paši sev veidojuši!

labāk dzīvot tā, lai nekad un neko nevajag nožēlot .zinu , ka tas nav iespējams . un tomēr - nevajag neko nožēlot , jo tā tam noteikti bija jānotiek utt. tāda ir dzīve.

Vecumā - priecājamies, ka izdevās nodzīvot līdz vecumam. Hitlera laikā,tas bija sarežģīti...

...interesanti...es nācu pie atziņas-cik ļoti liela nozīme-jaunībā pielaistām kļūdām....jaunībā bieži vien kļūdāmies,pusmūžā-cīnāmies ar jaunībā sastrādāto kļūdu sekām....vecumā nožēlojam jaunības kļūdas...jautājums ...kad mēs dzīvosim savu dzīvi.?.."...laikam...,maz ir to laimīgo...

Kaa kursh pruut,taa tas dzeivuu

Tas var notikt ar Tevi,ja Tevi vecāki nav audzinājuši no šūpuļa. Vecumā būs veltīgi nožēlot!...