Sirds kāro
Tavs vārds laužas ārā no sirds manas,
Vai vēl atceries, ka tur reiz rokas bij tavas.
Tu klausījies manus straujos pukstus,
Un maigā balsī runāji ar mani čukstus.
No manas sirds ārā laužas skumjas,
Tās tālumā gar mums stumjas.
Tu mēģini izprast šo dienu,
Vai atstāsi mani vienu.
/dzejoļa autors Raivis Raspopovs/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38617, Attiecības38715
Nē , mana sirds nav cilvēkēdāja sirds - viņa ir diezgan nogurusi un neko daudz vairs nekāro .
Njā,laikam to vienu vienīgo,kas domāta tieši man..
sirdi kas blakus pukst , kas mīlestībai pretī veras kā tikko plaucis margrietiņas zieds...
nu bet protams !
PAVASARI, lai dotos KĀRTĒJĀ CEĻOJUMĀ - VESELĪBA mani DZEN ĀRĀ no MĀJAS
velvienu sirsninu manejo,jaukako,burvigo