Lai taču birst... Nu un, ka esmu emocionāla?  

Emocionāliem cilvēkiem,tas ir ļoti pat normāla parādība es ar tāds esmu

Jā, man arī pašas asaras var sakāpt acīs, lasot grāmatu, skatoties dziļi izjustu filmu, no prieka arī asaras sprāgst laukā - nu esmu emocionāla...bet ar to nevienam ļaunu nenodaru - pati varbūt jūtos neērti...ja sveša vietā, bet šadas patiesas emocijas cilvēki uztver ļoti pozitīvi...
Viss, kas nāk no sirds ir skaisti!!!

Nevajag no tā kaunēties...Un vispār-vai ne pārāk bieži mēs kaunējamies izrādīt savas
patiesās emocijas,baidoties no neērtām situācijām?

Ko es varu padarīt, ja viņas birst? :)
ja esmu starp svešākiem cilvēkiem, cenšos to noslēpt, ja starp savējiem - zinu, ka no prieka manējie raudās man līdzi :) vai arī saņemšu siltu apskāvienu :) arī labi :)

Es tur neko nevar padarīt, - ja rit, tad, gribu vai negribu, apturēt tās nav iespējams...

bimbāju, tas nav apturams. feja takš dzīva sieviet ne spoks.

nu bet jāļauj tām birt! Kāpēc gan apslāpēt emocijas, pie tam pozitīvās??:)

tas jau nekas nav slikti ,taas ir cilveeka emocijas kuras lauzzas uz aaru.

es neraudu.

Lai raud,kam gribās.

Laikam atkal pilnmēnes...

Labi! Ir taču bēdu un prieku asaras...

Galvenais nav savaldīt asaras, bet turēt pa ķērienam mutautiņu! :)

neesam tak visi no betona, tā kādaži labi...
emocijas - ir super, vēl jo vairāk, ja tās ir pozitīvas!!!

Nu,ja vinas birst,tad nevar teikt,ka raudat negribas.Prats tikai to noliedz,bet jutas izpauzas.labi,es ari raudu un nemaz nekaunos.

Tas ir brīnišķīgi,jo esi jūtu cilvēks,kam ir pareiza uztvere un šī īpašība jau pamazām izzūd.Tas ir skaisti,ka cilvēks prot smieties un raudāt vietā un neviltoti.

reizēm gribas

Sievietes galvenās pazīmes ir - smaidi,asaras...Smaidīt,kad sirds iekšā raud...Raudāt,kad varbūt sirds priek;a gavilē.

Cilveka asaras liecina par viņa nesamaitato dvēseliti un atvērto sirsniņu .....