Emocionālā stabilitāte!
19. dec 2009. 16:33
Lai teiktu, ka dzīvojam pilnvērtīgi, cilvēkam ir jābūt apmierinātam ar sevi un savu izvēlēto (iegūto) dzīves modeli. Tas ir nenoliedzami ļoti grūti! Kā Jūs tuvinaties savai emocionālai stabilitātei un labsajūtai???
Atslegas vārdi: mīlestība34035, miers13, sirdsapziņa4, darbs...0
Labākā atbilde
emocionālā stabilitāte vienīgi iespējama kļustot egoistiskākai un jo vairāk ignorēsi ko apkārtējie domā vai tu domā ko tie varētu domāt par tevi jo stabilāka būsi. Bet es nedomāju tādu egoismu ar ko bieži vien domā " man intresē tikai es un neviens cits, ja man labi pārējais pox , pēc manis kautvai zemestrīce " es ar to domāju es vispirms pēc tam pārējie. vai esi pamanījusi ka negatīvie tusējas vienā stūrī optimisti otrā vai arī veiksminieki vienā un ne tik ļoti veiksmīgie pavisam citā tas tāpēc ka optimisti un veiksminieki zin ka nekas nav svarīgāks par to kā tie jūtas un tapēc katru kas neagatīvs vienkārši ignore jo tiem piemīt tendence ievilkt pārējos. Lai nu kā viss ir iepējams tu vari būt priecīga lustīga dzīvespriecīga un apmierināta ar dzīvi bet tev būs kautkas jaupurē vai arī jautāsi to jautājumu atkal un atkal.
Atbildes (12)
Meginu generet sevi to labo kas vel atlicis manii ...jo vis parejais ir tikaij nepark pozetivs.
uzturu sevi gan garigaja gan fiziskaja forma :D
Cenšos ietekmēt tos faktorus, kas ir ietekmējami, lai maksimāli tuvinātu esošo dzīves modeli vēlamajam, ideālajam...
un mācos nepārdzīvot par lietām, ko nevaru ietekmēt...
Emocionālo stabilitāti vai nu iegūst ar iedzimto temperamentu,vai iegūst-strādājot pie sevis.Tas nav viegli,bet nav arī neiespējami.Bet,ja viss dzīvē ir kārtībā un laime pati krīt rokās,tad vajadzētu būt,ka emocionālā stabilitāte nāk piedevām,bet tā laikam ne vienmēr notiek.
Vienmēr ir jāizvērtē vai tas kas man traucē,vai ko vēlos,bet nevaru iegūt-vai tas ir maināms,ko es pati ar savu rīcību spēju mainīt.Ja tas ir tas ko es nevaru mainīt,man tas ir jāpieņem un jāmaina attieksme pret notiekošo.Emocionālā stabilitāte ir ļoti svarīga,it īpaši mūsu šībrīža situācijā.Ir jāpārvērtē dažādu lietu svarīgums un nepieciešamība mūsu dzīvē.Emocionālā stabilitāte bieži vien ir arī veselības garants,un tā ir atkarīga arī no garīguma pakāpes.Ir pierādīts ka ticīgi cilvēki slimo retāk,jo viņi vienmēr var paļauties uz Dievu.
Lūk,tas ir noslēpums un neteikšu,paliksi arī vēl gudra!...
Pilnvērtīgi dzīvot var drīzāk nebūdams vienmēr emocionāli stabīls. Drīzāk par dzīves pilnību izsaka spēja novirzīties no līdzsvara un atgriezties tajā. Dzirdēju vienu teicienu, nezinu autoru, bet domāju, tā ir īstā: Darīt tā, it kā no rezultāta būtu atkarīgs paša saprāts, zinot, ka tam nav nekādas nozīmes.
Tomēr tulks no manis pē:::
Делать так, как будто от этого зависит рассудок, при этом осознавая, что это не имеет никакого знеачения.
Ceļš uz pilnvērtīgu dzīvi un pilnīgu apmierinātību ar savu dzīvi ir ļoti ilgs, un manuprāt tikai retais var dzīvot tā kā viņš vēlas. Ir arī tā, ka cilvēks nereti pats nezin, kas viņam ir labāk un kas nē.
Es domaju,ka tas vispar nav iespejams but emocionali stabilam,tam var tikai tuvoties.Es negribetu but blakus pavisam emocionali stabilam cilvekam.
Dzīvē jābūt visam lidzsvarā.
Koncēntrējos visam labajam.
Jāuztaisa sava privātā zona,kurā tu vienmēr jutīsies labi...tur vienmēr varēs atgūt savu
emocionālo līdzsvaru