vispār fotogrāfa ētika saka- ir jāprasa atļauja cilvēkam pirms viņu fotogrāfē! bet.. tad jau zūd mirkļa burvība, ekspresija un emocionalitāte...man  gadās bieži, ka slepus un ar visu atļaujas prasīšanu  fotogrāfē kā tādu suvenīru. riebīgi. jo man nepatīk būt svešu cilvēku dzīvēs un atmiņu kolekcijās. jaunieti nenosodītu, jo saprotu, ka viņam tas ir kaut kādā mērā ieķēries acīs. pašai jau ar gribas pa kādam cilvēkam notvert lēcās.

Izvairos,man tas ļoti nepatīk,jo nezinu kādām vajadzībām tas tiek darīts.

padomātu, vai tik tas nav puisis no Amigos un nopozētu!

Es par jaunieti nedomātu neko,bet būtu lepns,ka esmu smuks!

neko, trakajiem pieder pasaule (arii man), laikam jau students ......var buut vinjam taa fotograafija ir vajadziiga kaadam speciaalam projektam?! Lai jau fotograafee, tik lai pasaka, kam vijam taa bilde....

Ļoti kutelīga situācija.... Īsta fotogrāfa ētika to neatļauj darīt.
Noteikti konkrētajam cilvēkam, šajā gadījumā- man, jāzin, kādam mērķim foto paredzēts. Un- vai tas tiešām ir profesionāls fotogrāfs, vai puisis no ielas.
Nu, ir...visādi ir bijis... Bet situācija tiešām- kutelīga.
Es jau arī - dievinu krunciņas un grumbiņas cilvēku sejās, jo tajās vesels stāsts, patīk jauniešu dzīvesprieks, patīk cilvēku acis, emocijas. Katrā ziņā, es neatļaujos bez šo cilvēku piekrišanas foto izmantot.

nu atkarigs no garastavokla, bet kad parasti neesmu paparazzi medijums, tad jau laikam butu patikami sava zina..

Varbūt būtu  pat labi.

.. nu.. skatoties, kāds fotogrāfs.. :).. un kāds noskaņojums.. :) iespējams, ka sanāktu vēl viens iemesls, lai pasmaidītu.. interesanti...

Pažēlotu,re,atkal kāds kadru sabolāja.