Ir situaacijas, kur kautriigums ir vietaa un kur nevietaa ... cilveekam ir jaamaak shiis situaacijas izanalizeet un arii praatiigi uzvesties ...

nu jā kautrīgums tas ir traucējošs zinu pēc sevis šeit jau var runāt,bet dabā ir grūti...esmu kautrīga..

Tas ir intelegences un takta izjūta.

te atkal jaskatas kur kautreties un kā to dara citreis kautrība izskātas ka stulbūms,uzmanīgi ar to kautrību

kurus jūs? sievietes vai vīriešus????...sievietes izdaiļo, vīriešus dažu sieviešu acīs arī izdaiļo.........

kad cilvēkā zūd dabiskais kautrīgums, viņš jau ir emocionāls mironis. tā es teiktu.

Kautrīgums ir nepieciešams attiecību sākumā, lai tēviņš nepadomā, kad iepazīst vieglas uzvedības objektu, attiecību gaitā es kautrīgumu vispār ignorēju, un dzenu to  prom, tas traucē, ir jāzin, kurā vietā ņemt kautrīgumu sev līdzi,, un kurā vietā to noslēpt zem gultas...

nē,bremzē izaugsmi

domaju ta ir piesardziba

ja ir runa par sho vietu,tad neesmu ipashi kautriga.....varu runaat ,jo nav jaadara. un aciis nav jaaskatas......Dziivee esmu savadaka.

Par to, ka kautrīgie nezog, es paceļu savu smuko pirkstiņu >   

Dzīvē nedaudz kautrējos.

kad kaurtīgumu dalīja..................manis nebija mājas..............   

par ko kautreeties? ............ liekas ,ka kautriigums liecina par aprobezjotiibu !

Visam ir jābūt saprāta robežās! Ja kautrība ir pārāk liela,tad tas jau līdzinās kompleksam.

nejau vienmēr var iet pa dzīvi ,kā buldozers -arī atturība un kautrīgums ir vajadzīgs ...