Ne vienmēr ..., dažreiz uzvara var izvērsties par zaudējumu , ja mērķis izrādās -  butaforija ...

Attiecībā, kas tev šoreiz padomā, ja darbs.......vienmēr ir patīkami gūt uzvaru, lai cik pesimistisks tu esi sākumā, bet vajag tik uzsākt.....un aiziet.....galarezultātā cik patīkami ir apjaust, ka tu to spēj  
           (no personīgās pieredzes)

Piekrìtu par visiem 100+! Bet zaudèjums var izrädìties arì vèrtìgäks par uzvaru,

Tas kurš cīnās - tas pats uzprasās   ...labāk pielietot aizsardzības taktiku .

   Когда борются двое, не обязательно кто-то из них выиграет. В выигрыше может оказаться наблюдатель.

Ne vienmēr cīņa ir tā vērta , lai to uzvarētu .

Tas< kurš necīnās, ir lupata.

Kas neriskē, tas nevinnē.

..un tad, kad cīnās un zaudē un nav vairs nekā, ko ta tad??? Ne vienmēr zaudējums ir vērtīgāks par uzvaru...

Ja gudrs cīnās, viņš zina par ko cīnās ,tāpēc uzvara nebūs veltīga, bet kurš necīnās,
tam nebija vajadzība,par zaudēšanu, to nevar nosaukt.

censties vajag, ne cīnīties   kas par zaldafonu terminoloģiju

Labāk cīnīties un zaudēt.

Tapēc jau arī cilvēki mīl skatīties tenisu,un varoņi tur varētu būt mūsu tautieši,Gulbis un Sevastova,miniet paši,kurš ir kurš.

Zini tev tur ir taisnība ! Bet zaudētājs arī varbūt uzvarētājs !

Zaudēt nav jābaidās! Ir jābaidās nedarīt! Ja nedarīsi, necīnīsies, nekad neko nesasniegsi! Toties nožēla par nepaveikto,kā arī neziņa kā būtu bijis ja būtu bijis, garantēta!Gan uzvaras gan zaudējumi pieder pie dzīves!

cīnies vai necīnies
notiks kam jānotiekas

Tieši tā, cīnīties vajag vienmēr, kaut arī nevinni.

Nereti, bet ideāla taktika, kad īstajā brīdī tu paeej malā, bet oponents tā aizrāvies ar tēmas iztirzāšanu, ka to nav pamanijis un labu laiku cinās pats ar sevis radītu izdomu tēlu. Donkihota diagnoze. ;)

Hitlers ar cīnījās, bet vai vajadzēja, kas zin...

Ir jāzina, par ko cīnies. Cīnīties tikai cīnīšanās pēc ir nekam nevajadzīga, reizēm pat kaitīga sev un citiem nodarbošanās.