Kā nu kuram, bet tomēr nesēdi un negaidi, kā ne kā  mednieks esi tu, bet gadās, ka tā laime tomēr reizēm jāmeklē.

Varbūt nav jāskrien, jāmeklē laime, bet vienmēr jābūt atvērtam tai - tā teikt - vienmēr gatavs paiet pretī...

Nav jāgaida....nav jāmeklē.....
Ta vnm ir blakus,katra tava solī,janomet ikdienas steigas radītās zvīņa no acīm,un tu ieraudzīsi,ka vari būt laimīgs šāja mirklī...sekunde....momentā.....

Ja teikšu - nemeklē, Tu klausīsi? Taču nē. Tādēļ mēģini pievērt acis un pa skropstu apakšu palūkot, no kuras puses šī tuvojas, tad lēnām, prātīgi un tikko manāmi pagriez tai sirdi, dvēseli un vaigu pretī. Kādēļ tā? Tu jau zni, ka ar varu mīļš nevar kļūt (arī laimei ne), zini, ka nevienam nepatīk, ja viņu jau pie ārdurvīm sagaida ar jautājumu - a, kur tik ilgi biji?

Cits nesaredz LAIMI,pat tad,ja Tā mēli rāda!:)

Tik pat labi varētu jautāt, vai nauda ir jāgaida?
Lai naudu dabūtu, tu takš meklē darbu, sūti savu CV, jautā paziņām, lasi darba sludinājumus utt., savādāk, var jau vinnēt arī loterijā/

Varbūt tāpatās ir ar to laimi/

Ir,kas Nebaidaas laimi palaist garaam,taadeelj taa arii Nav!:)

Kas ir pats gatavs ilgi gaidiit-vienmer to sagaida.... :))) Mees visi esam tiesiigi buut laimiigi....  Mums nav muzigi jagaida-bet pashiem ir jaarada,lai visi apkaart buutu laimiigi,.tad arii laime neatstaas muus. :)))

oi ja zinātu, tad visi būtu laimīgi!!:)

Laimes izpratne katram sava - kas vienam laime, citam nekā tamlīdzīga. Protams, ja pats neko nedarīsi, tad nekas jau arī nenotiks.
Frāze "iet laimi meklēt" izklausās pēc Sprīdīša varianta - dūša ir, varēšanas nekādas. :))

Laime pie mums nāk miljons veidos… Esi laimīgs sīkumos, un tad arī lielās laimes rāmis apvīs tavu dzīvi.