Pēc būtības visiem cilvēkiem ir tiesības uz laimi, bet kāpēc mēs ne visi esam laimīgi? Kas to nosaka? Pašu vaina, ka tādi esam vai arī kāds mums skauž?
Atslegas vārdi: Mīlestība34028, Dzīve38590, Attiecības38696
Kad kaut ko nopelnisi, tad tam ir vērtība, bet ja pez pūlem saņemsi, tad nav tam īstas vērtības. Tāpāt i laime, to jānopelna.
laime nāk pie labiem cilvēkiem,tie kas prot mīlet ne tikai sevi,jamācas redzet laimi pat mazīņos maziņos niekos kas ir apkart mums un vajag būt optimistam
katrs cilvēks ir vairāk vai mazāk laimīgs,tikai ne katrs to saprot
LAIMI-nevar nopelnit,iegut,izcinit,ta atnak pati no sevim,ta pat ka milestiba
Laimi,mīlestību par naudu nevar nopirkt,izņemot meitu māju uz 1 stundu! Katram savs liktenis un miršanas laiks,kas ierakstīts zvaigznēs,mazliet to var mainīt ar gudru galvu,ieskaties Horoskōpos...
Laimi esam idealizējuši un neredzam,ka jau esam laimīgi,jo ir darbs,ģimene,veselība,ko tad vēl gribēt?Ja tikai jātnieku uz balta zirga,kurš uz paplātes to ,ka zelta rotaslietu jums atnesīs.
Nezinu, vēl ne reizi nav nācies algas dienā "laimi" saņemt! ,tik vien kā latus un santīmus.
Nezinu gan - varbūt mēs par daudz gribam , vai citus apskaužam ..
Laimi nepelna,to izcīna un attaisno.....
Dažim pate iekrīt klēpī.
it kā katrs laimig po savam bet kurš to nosaka tā laikam mes nekad neuzzinas
laimes spele.
Laime ir jaiegust
...viss ir dzīvē jānopelna gan laime,gan nāve(zinu ,skan ciniski,bet tā nu tas ir.)
ta nedrikst but