Tadel KOLTA kungs nodibinaja savu Uznemumu-bet Krievi uz tas speleja ruleti...

Jukt prātā jau nenozīmē, ka neesi spējīgs pilnveidoties. Tu pilnveidojies tikai caur sāpēm, caur mīlestību, caur citu prizmu. Brīdī, kad Tu mīli Tu raugies uz daudzām lietām ar citu skatu.

jūk jau prāta tie kas ar to un nekad nedraudzejas,ja milestiba pareiza tad un galva vieta un cilveks laimigs

No mīlestības cilvēks prātiņā nejūk, tikai no samīlēšanās, un tad jau arī uz neilgu laiku.

Tas manuprāt ir lieliski. Labāk jukt prātā mīlestības dēl, nekā nīkt pelēkā vientulībā. Mīlošs cilvēks ir atvērts visam skaistajam, jaunajam, ir radošs un enerģisks, pašpārliecināts un drošs, tas viss sniedz iespēju pilnveidoties.

Kas to ir teicis,ka cilvēks mīlot sajūk prātā?Manu prāt tieši otrādi-sajūk prātā bez mīlestības.Mīlot atklājas visa cilvēka būtība.Tad viņš ir visatvērtākais visam labajam,spējīgs,,kalnus gāzt,,

Sajukt var tikai tad, ja šī mīlestība ir neizdevusies,un cilvēks netiek galā ar tās sekām, piemēram, šķiršanos, mantas dalīšanu utt.
bet parasti, manuprāt, MĪLESTĪBA jau nav nekāda slimība, ko nevar izārstēt!

Kuram vājāki nervi,tie sajūk prātā,mīlestības dēļ izdara pat pašnāvību...

Nevajag jukt,vajag ar mēru un sapratni.

Acīm redzot viņu pilnveido ārstēšanās process - kad smadzenes atkal tiek vietā "iegrozītas" un pārregulētas ....

..no lielas pilnvērtības jūk...

tad kad vina nav pilnvertiga

..........jo liekas ka pilnveido ,bet īstenība ir pavisam savādaka!!!

Jā,ja ar to pilnveidošanos neieskrien galējībā-greizsirdībā vai auzās!

Ja cilvēks ir bijis pilns ar citām daudzām lietām, kolīdz viņā kā pa durvīm ienāk mīlestība, tā telpa tai jāatbrīvo, mēs redzam kā viņš it kā pa logiem met laukā no sevis visu, ko uzskata par jaunās iemītnieces necienīgu.