Bēda var palikt, bet ar laiku kļust ne tik asa.

Bēdas pieklust, pierimst, bet neizgaist, tās visu laiku dzīvo kopā ar mums un smeldze krūtīs saasinās ar kādu notikumu, īpašu lietiņu, neuzmanīgi pateiktu vārdu, neveiklu pieskārienu, tās ir sajūtas, kas pagātnē bija nozīmīgas, bet tagadnē ir mīļas un svarīgas.

Viss novalkājas,bet bēdas vienmēr paliek,mazas vai lielas,kā kurš tās uztver.

tikai zaarks ir muuzjiigs .................. ai da lab, pavasaris kaa nekaa !!!!!!!

Bēdu cirstās rētas sadzīst, bet rētaudi vienmēr būs manāmi.....

dzive ari dilst ar katru gadu

Kāmēr vari,tikmēr dari! Nevajag skumt,bet stumt...  

Bēdas nav ne kurpes ne apģērbs ,lai novalkātos,bet gan emocijas ar skumju noskaņu ,kuras pierimst dzīves straujā ritmā !

Jā , bet tas nekas - veikalā viņas nav jāpērk ...

vienmēr

cilveks visam iet cauri

....novalkājas tas,kas ir bijis mazsvarīgs dzīvē,bet kas ir bijis dārgs un ļoti tuvs,tas nenovalkājas - no atmiņas...,bet gan tiek atjaunots atmiņā atkal un atkal,lai cik garš ceļa posms būtu  nostaigājams!!!

Mīlestība gan ne.

ar laiku ta var samazināties vai pat pazust, bet tā nevar novalkāties

nu nezinu, manējās ir ļoti izturīgas,noturīgas.

Nezinu,vai var novalkāties zaudējums,kas ir bijusi visa dzīves jēga..?Nu ja-,,novalkāties,, jau laikam gan var,aizmānīt bēdu,aizsiet acis un izlikties,dzīvot tālāk...jo dzīve tak turpinās!Ar gadiem aprimst viss,bet ir lietas,kas nekad neaizmirstas un ,,nenovalkājas,,

Tads nu ir tas CIP darbs-dusmojies,vai raudi...

cilvēks ir kā staigājoša mizkaste ar uzkārtu dežūrsmaidiņu, kas pilna ar bēdām,nelietībam,
skumjām,atmiņām,skaudību un naidu.....,kas visu laiku papildinās un liec pie zemes
  a prieks,laime novirmo un pazūd...

ne viss ir muzigs ari bedas

Laiks dziede visu ari bedu........
Liku bedu zem akmena,pari gaju dziedadama............