Vienmēr ir ar ko riskēt un 70.g. arī , varbūt pat vairāk .

Par to derètu padomät mums,kam ir tie vechuki-viñi vairs neriskè,riskèjam mès,jo katrs rìts mums var büt pèdèjais,un vai mès büsim pateikushi to labrìt,uzsmaidìjushi,apmìljojushi,jo varam arì palaist garäm sho iespèju...jo mums jau laika nomirt nepietiks...

Mūsu apstakļos tik ilgi nedzīvo. Izdzīvos tikai tie, kas sež pie stūres. Bet tiem ir ar ko risķēt.

Nedomāju vis - tādā vecumā katram gadam ir trīskārša vērība .

Par šito ideju ir stipri jāpadomā...

Tadel turot solijumu-domaju zurku zales par velti uzdavinat...

Ārkārtīgi nepareizi, visi mēs mēs riskējam ar mazu dzīves daļiņu jau kopš dzimšanas un pat ātrāk.

Tik ilgi vēl mūsu dienās jānodzīvo...

lidz sim vecumam mes jau sen busim arhiologiskie izrakumi

Dažiem šī daļiņa ,nav nemaz tik maza...

Vēl nav un neticu, ka būs.

nezinu nav man 70 spriest nevaru

jāpaspēj izlabot sastrādātos grēkus lai tiktu paradīzē jo pirms tam par tiem nav bijusi  nekāda sajēga
riska  daļiņu  vērtība  pieaug ar katru dienu....jo ...tas nav vienā dienā ne izzināms, ne sasmeļams

Priekšā nav maza daļiņa dzīves. Nodzīvota ir maza daļiņa dzīves, kura līdzinās nulle. Priekšā ir mūžība - bezgalība, ne visiem, bet tiem, kuri to izvēlas.

Nikita,Tev gan liela pieredze-kas būtu to domājis

Labāk neriskēt , bet atkal, ja tā padomā, vienmēr taču riskē saprāta robežās.