Šai drūmā dzertuvē, kur valda smakas asas
Un dzīves izstumtie pa naktīm kopā lasas,
Es, dzīvi nicinot, pilns kaislību un bēdu,
Starp zagļiem, slepkavām un ielas meitām sēdu.

Šai stundā vēlajā, kur elles kņada valda,
Sirds pēkšņi iedrebas: kāds nāk pie mana galda -
Sejs ietīts plīvurī, tik acis raugās skaistas,
Un rokā slaidajā uz pirksta gredzens laistās.

Balss lēni iedrebas kā rudens vējā zari:
Vai mani mīli vēl ? Ko tu šai vietā dari ?
Pirms spēju atbildēt un ticēt senam stāstam,
Jau parādība gaist un izzūd manam glāstam.

Uz galda glāzēs vīns, kas kvēl kā viņas lūpas.
Visapkārt trako džezs un piedzēruši žūpas.
Es, dzīvi nicinot, pilns kaislību un bēdu,
Starp zagļiem, slepkavām un ielas meitām sēdu.

Jā, eksistē, veselas divas, Mūžīgā elle, un Debesu valstība, un kurā jau tiks, tas atkarīgs no tā, kādu pilsonību dzīves laikā iemanto!

Dzīvoš’ ilgi, ne tik ilgi,
Saules mūžu nedzīvoš’!

Ūdentiņis, akmentiņis,
Tie dzīvoja saules mūž’

cilveku fantazijas ja

Jā - bībelē un pasakās . Vispār tas būtu šausmīgi - ja nu apnīk ...

Nekas nav mūžīgs,miesa nodzīvo vienu mūžu,gars 15 mūžus un tad iznīkst!

Tu zini, ka bērns piedzimst tīrs un jauks, bet dzīves gaitā bojājās. Nokrīt ābols ronās bedre, iet garām viens pasper ar kāju nu jau vairāk sasitumu . Atnāk tārpiņš sāk graust šo ābolu, beigu beigās viens uzkāpj virsū. Tā notiek ar cilvēku dzīves gaitā. Šī ir zemes dzīve.

nav.tā ir iedoma...

Laiks ir relatīvs

Mācītājs tikai baida ar Dievu un Elli,mūžīgo dzīvošanu.