ir tadas sāpes kuras pat mātes sirdz nevar izturēt ,pat sakot ka piedeva sirdi paliek tads tukšums ka vairak nau ne speka ne velmes dzivot

Māte vienmēr piedos un nenocietinās savu sirdi.

Mātes sirds nav bezdibenis, bet gan miera osta, kurā vienmēr ir cerības atrast piedošanu... bezdibenis asociējas ar kaut ko baisu...

mates sirds ir dzives gramata lapu pa lapai, bet kadu dienu ari ir beigas bet tad visam scenarijam ir es muzam milesu un piedodu

Saprātīgas mātes sirds arī saprātīgi piedos. Bet ir lietas, kad ir vajadzīgs laiks,
lai to piedotu. Arī savam bērnam...

Nez vai tā ir - no bezdibeņa piedošanai būtu ļoti grūti izrāpties ..

Es esmu māte! Es jau uz priekšu piedodu saviem bērnikem visu ,ko viņi sastrādās! ,lai kas nenotiktu-viņiem ir jāzina-ka mājas ir mamma,kura viņus mīl,kura par viņiem pārdzīvo un ,kuru var uzmodināt jebkurā laikā un var sadzirdēt viss būs labi!Pat ja tas tā nau!Kura piedod un saprot ! Jo tie ir mani bērni!Un es viņus mīlus tādus ,kādi viņi ir!