Kad pēkšņi straujais dzīves ritms apsīkst, tad gan liekas, ka kaut kur viņi tuvumā ir.

Nē, man nav garlaicīgi. Katra diena ir savādāka, savādāki notikumi, sadzīvē arī it kā tas pats, bet tomēr, ne tā, kā bija vakar. Kaut kā mēģinu līdz apnikumam netikt.  

Kā nu ne,ik dienu nēsāju tos sev līdzi uz darbu un atpakaļ.Pielipuši kā dadži,un nekrīt nost,lai arī kā censtos tos nopurināt.:)

...nu tad  ir jāatrod lietas ,vai nodarbes,kas to kliedē....tas nu ir atkarīgs vienīgi un tikai no mums pašiem!!!!

Nē, nekādi nesanāk. Katra diena ir savādāka, lai arī sadzīve un ikdiena- kā visiem cilvēkiem.

Neatpazīstu gan. Vismaz līdz šim - noteikti nē.

Dažreiz gadās arī tā.

..ikdienas rutīna..tā taču ir katram..tā ir ir vissmagākā un nopietnākā garīgā 'pārbaude..!..atpazīstu gan!..tad uzdziedu.kādu latviešu tautas dziesmu!:)

Jā, uzrodas gan palaikam - ne saukts, ne aicināts. Tiec galā nu, kā gribi!!!!

man vienkarsi laiks nav par to domat

uzmacas ,bet paradiju pigu

  Nee! Nekāds apnikums, vien trakas šausmas, kad jāiet uz dežūru. Bet es- "'aizveru actiņas un uz galvas atvarā"'.../dežūrā/

Ir bijuši gadījumi...

ir mazlietiņ... bet kopš esmu iegājusi Amigosā - ātrāk gribas izlasīt jaunos jautājumus,šo   to pašai pateikt un tad jau ap dūšu ar ir savādāk....