Svarīgi ir prast MĪLĒT, tad strīdu nemaz nebūs, tad nebūs runas par iespējamo SADZĪVOŠANU...

       Un vēl pēc tam nepārstāj viens otru mīlēt un cienīt........

nestridoties var but laimigas atiecibas, bet strids  un salabsana liek pamatus turpmakajam celam

........ pēc strīdiem ir tik kaislīgs sekss ............

Tur, kur nestrīdās, nav teikts, ka tās ir laimīgas attiecības. Tā drīzāk ir
vienaldzība. Gan vienam pret otru, gan attiecībām kā tādām. Parasti jau
sastrīdās un salabst tie, kas ir ieinteresēti savās attiecībās.

Es par stabilām un bez strīdiem.

Strīdēsimies par tām lietām , kuras mazāk skar  mūsu tiešās attiecības un sadzīvot nav tas pats , kas dzīvot .

Nezinu gan - varbūt kāds tomēr bez tās bezgalīgās strīdēšanās nemaz laimīgs nejūtās , bet tad otram nekāda lielā laime vairs nesanāk ..

Dzīves pieredze māca, ka jācenšas nepieļaut pirmo strīdu, jo parasti tam seko nākamie... Bet ja nu tā ir noticis, tad jāmeklē kompromiss, un vienam no partneriem jāmāk piekāpties...To var saukt arī par sadzīvošanu.

..strīdiem jābūt, tikai tiem jābūt bez apvainojumiem...un auglīgiem...Strīdēties arī ir jāprot!..Aŗi tie, kas mīl ..strīdas..nu nevar visu laiku kā pa Leiputriju, tad mazliet var sākt šķebināt:)

Vispār laimīgas attiecības ir tādas kurās vienu ptru mīl un īpaši daudz nestrīdās, bet uz šo jautājumu atbilde varētu būt tajās kaurās nestrīdās....Jo tad nevajadzēs pēc strīda iemācīties sadzīvot jo nebūs viņi sastrīdējušies

Jā, ja strīdās, tad par tēmu un ar rezultātu, vēlams pozitīvu abiem. Strīdēties tikai strīda pēc..nu, nē.. var sarunāt tādas nejēdzības, ka pēc tam vēl sliktāk var būt. Protams, ka grūti, bet arī strīdēties ir jāmācās.. izrādās.   Strīdos dzimstot patiesība.

Laimīgas attiecības ir tās, kur dzīvo nevis priekš sevis, bet priekš otra cilvēka.