ja mums sap mes tomer skatamies tam acis lai tiktu ar tam gala , taka katra dzives isteniba piespiez mus skatities tiesi acis

..piekrītu Sonjai!!!
Diemžēl bieži gadās,ka tieši veselie un laimīgie neprot novērtēt  to ,kas viņiem ir  dāvāts,pieņemot to kā pašu par sevi saprotamu un izniekojot...un tikai tie,tai skaitā slimie--skatās dzīves īstenībai acīs un bieži vien cīnās par katru tās cm.!
...un tieši šīs neatlaidības rezultātā izcīna uzvaru un droši ieskatās Dzīvei acis!

Tā jau sanāk. Ja netrūkst ne spēka, ne dzīvesprieka, tad par dzīvi atliek
tikai priecāties.

Laimīgi laikam ,jā,bet ar to veselību ir kā ir.

Ne vienmēr - daudziem nav laika skatīties tālāk par degungalu  

Sonjai-atkal
Un ja dzīves īstenība ir nosacīta....
Vai slims ir tas,kurš guļ slimnīcā?
Sajūti vārdu-"slims"....
Sapratīsi!
Atbilde uz jautājumu-jā vispirms iemācoties paskatīties acīs sev!

Es pārdzīvoju karu,kolhozus,trūkumu un dzīve mani iemācīja dzīvot,skatīties tieši acīs...

Visi mē skatāmies dzīves īstenībai acīs! Visi!

Lai varētu dzīves īstenībai acīs, cilvēkam ir jābūt stipram.

..Ikviens cilveks dzives istenibai ieskatas tiesi acis!

...man arī šķiet, ka tieši tajos mirkļos, kad cilvēkam ir grūti..vai kāda problēma...vai , piemēram, kā man viena paziņa teica, kad viņai brālis nomira jauns...viņa teica" es uz dzīvi skatos pavisam savādāku skatījumu...un izsijājas pavisam citas dzīves vērtības"..Es jau nesaku, ka cilvēkam noteikti jāpiedzīvo smagi brīži, lai viņš saprastu, kas ir kas...bet bieži vien, kad mums viss iet kā pa sviestu, nemaz neprotam to tā īsti novērtēt..!..un īstenībai acīs ieskatāmies vairāk tieši tajos grūtajos mirkļos!

Laimīgie par to nedomā , domāt sāk , kad vairs tādi nav.

viņi skatās laimei acīs un   viss
  īstenību var redzēt  .... spogulī

Gluži otrādi,jo veselie cilvēki dzīvo bezbēdīgi,bet slimie,bezcerīgi slimie ,gan drūmajai dzīves īstenībai skatās tieši acīs.Tiem nav ko zaudēt ,kā tikai cerēt uz likteņa žēlastību.

Skaties vai neskaties, bet ķepurojies.