Nezinu šī apgalvojuma pirmcēloni, bet nu galīgi negribās piekrist. Nevienu īstu draugu pazaudējusi neesmu, arī neviena nāvīga ienaidnieka nav. Pati arī nevienu neienīstu, savus draugus patiesi cienu daudzu gadu garumā. Visādi laiki ir bijuši, bet pamatvērtības jau nemainās?

dzive ir isa...pacieties nedaudz

Nu nav jau tik traki....      Tev laikam šodien kāds nokaitinājis.....

partneri nāk un iet,draugi paliek.Bet ienaidnieki te ir,un te viņus aizdzen,utt

Ne visi kas nāk un iet ir draugi vai ienaidnieki ...

Ienaidnieki jau nav,tikai nepatīkami domātāji !!!

neķer kreņķi,viņi aiziet pa skuju taku...aiz nodegusiem tiltiem...

Nevar būt , tas tikai tāds brīdis un tikai liekas .

Tie, kas nāk un iet, ir paziņas vai laimes meklētāji; draugi ir, ienaidnieki...tie parasti ir uz kādu laiku un pēcāk nozūd.

Draugi ir tikmēr,kāmēr ir vajadzība! Gribi iegūt ienaidnieku? Aizdod naudu...

īsti draugi vienmēr paliek draugi, bet ar ienaidniekiem es domāju ir tā, mēs paši no sevis viņus nelaižam vaļā, tiem ir jāpiedod un viņi izgaisīs:)

Neuzskatu,ja jūs nepalaida atvaļinajumā uzreiz ienaidnieku paliek vairāk,mēs paši nezinām ko iedomājāmies un kļūstam savu iedomu upuri.

Vajag izveleties istos draugus,labak vinu mazak un uz kuriem var palauties,neka ejosie kur puse no viniem veidojas ienaidnieki