ASV Vestnieces kundzei saistiba ar publisko videoverosanu.

un tā vismaz netīkami ģīmji nav jāredz,var arī uz foto ūsas,bārdu,ragus piezīmēt...

Jā, atmiņās mēs tiekamies ar mums tuviem cilvēkiem, varam satikties gan ar tiem kas ir simtiem kilometru no mums, gan mirušajiem, gan pārcelties bērnībā un tikties ar sen neredzētiem draugiem.

Nē - viņas ir pieredzes svarīga sastāvdaļa , tātad mūžīgi darbībā  

Dažas no tām ir skaudras, dažas uzjunda nostaļģiju, bet dažas izraisa smaidu. Bet vispār speciāli atmiņās nekavējos, jo tā ir pagātne, un jādomā ir par šodienu un nākotni, un par to, kā pārinieci sēņošanai atrast...

Aha, un neviens pretī nerunā   

ne

tikai žēl ka lielākoties - viena aktiera atmiņas....

a kas vainas atmiņām? es meitu savulaik vadāju līdz un rādīju skursteņus - tētis uzbūvēja. pa ceļam viņa iemācījās ar auto braukt. es uzgāju augšā otrā stāvā, ķēķī gaļu ņaudēju, piecgadīgs meitēns ielika autiņu garāžā. un kas tur slikts?

Atmiņas, tas ir labi, protams, ...tikai...,tikai ja esi cilvēks gados, tad tās paliek, kā teikt, varbūt skaudrākas, vai kā citādi, jo laiks, tā kā ātrāk sācis skriet un viss kas iepriekš bijis, tā mazliet pabalē un reizēm pat liekas, vai vispār kaut kas tāds ir bijis.