Mīts vai patiesība par to, ka esam līdzīgi savējiem ārējā izskatā un raksturā?
Atslegas vārdi: Mīlestība34028, Dzīve38590, Attiecības38696
Nē - vecām ābelēm jauni āboli ..
No Antonovkas Rožābolu nedabūsi.
Vismaz neapzināti esam. jo esam pie savējiem pieraduši nejūtam kad esam līdzīgi rakstura un izskatā
Ģenētika un socializācijas vide - kā nebūsi līdzīgs?
Gadaas,ka tie aaboliisi aizripo gan taa pataalaak no aabeles,sodienaa tas ir miits,varam buut liidziigi izskataa,bet raksturs katram savs,parasti ko sliktu sevii uzbaazam saviem radiem-re,tas untums man no vinjiem.
Protams,ābols no ābeles tālu nekrīt un tūlīt var redzēt,ka bērnu uztaisījis kāds cits,ar citādu acu un matu krāsu...
Ābols no ābeles tālu nekrīt
Tautas gudrības jau nenoveco.
Meitas krusttēvs vienmēr saka - bumbiers no ābeles tālu nekrīt ... vairāk atbilst īstenībai.
Gadās arī otrādāk.
Tāpēc ābeles nekad nestādiet kalnā, ābols nokritīs un aizripos tālu, tālu...kas zin, vēl par bumbieri pārtaps... ?