Vēroju un mani vēro...

Reizēm vēroju un tad var daudz interesanta redzēt!

...kā savādāk.....

...jā.... tā ir forša nodarbe.. .man patīk vērot kā cilvēki ir ģērbušies,,kā viņi iet,steidzas-----smaida........vienkārši-DZĪVO..!!!!!!

Jā, vēroju un drusku fantazēju, par viņu dzīvi

Jā , vēroju un tajā pašā laikā, man nepatīk, ja vēro mani. drusku divdabīgi, bet tas tā ir

Vēru kad staigāju pa pilsētu un kad agrāk braukāju uz darbu ar vilcienu - pat zināju ,kurā laikā kas uz vilcienu iet rītos un ja nebija kāds ieradies ,tad jau zināju ka kaut kas noticis,bet nu vairs ar sabiedrisko  reti braucu.
No rītiem pat sveicinājāmies,lai nemaz nebijām pazīstami.

  Vēroju to, kā ļaudis ģērbjas... Mani interesē mode un kas jaunāks modes pasaulē...

vēroju, vēl jau redze ir.

Vēroju gan, un ne tikai meitenes

Speciāli nevēroju. Ievēroju tik tos, kas oriģināli vai ļoti simpātiski ģērbušies, gribas pavadīt ar skatienu, pavērtēt arī kustības. Un katrs no mums taču ievēro arī neadekvātus apģērbā, uzvedībā personāžus, gribot, negribot.
Sev jūtot kādu pastiprināti pievērstu skatienu pieturā vai rindā? Man vienalga. Lai skatas! Nekā nepatīkama, pašapziņa sev!  
Ella! Tas tak jauki, ka Tevi vērtē, uz Tevi skatoties!

Nē,pat nemāku pateikt,kāpēc.Varbūt,tāpēc,ka nēvaru ciest,ka mani vēro.

Vispār patīk vērot, es tad reizēm iedomājos viņus sadzīvē.

Vēroju - apģērbu, stilu, uzvedību...interesanti.

Labs laika īsināšanas veids, patiesībā.