Es pati pielāgojos. Tāpēc jau esmu pozitīva.

Esot pozitīvam  - vieglāk iet cauri dzīves ērkšķiem un tad tie neliekās tik asi....

Dzīve jā, apstākļi jau paliks tie paši mainīsies metodes ar kādām tu ej caur dzīvi un dzīves uztvere.

Nez vai tik vienkārši izdosies viņu apmānīt ..

Vienalga kāda esi tev jāpielāgojas dzīvei,dzīve tev nepielāgosies!...  

Dzīve ir gara šķēršļu josla, un vislielākais šķērslis tajā esmu es pats.

Tu ļauj sevī ieplūst visiem cilvēku emocionālajiem atkritumiem un pārvērties par šo atkritumu glabātuvi.

Vai ar to nebús par maz?

Es jautra par šo jautājumu.
Nu nepatīk  visam apzīmējums, nepieciešamības izteiksme - pozitīvs! Re, pat pretnostatījums jau izdomāts - panika...!!! Nu kur tu liksies ar to "pozitīvo" domāšanu, ja sev, otram, tuvākam nepalīdzēsi! Bet domāsi pozitīvi - gan jau viss būss labi, nokārtosies pats par sevi, sak, nevajag sliktu domāt!...nu vajag pārdomāt arī slikto! Kādreiz tos izcili dumi sev iepotējušos to saukli - domāt pozitīvi, gribas pasūtīt 3 mājas tālāk. Amīšu teiciens. Piedodiet visu pozitīvi domājošie - es skeptiķe   .

Ja dzīve mums pielāgotos,diez vai mēs tā dzīvotu ,kā tagad.

Ak, dzīve- dzīvīte....tik daudz apdziedātā, domā pozitīvi vai negatīvi nekas ar to nemainīsies dzīvē, tikai tava attieksme pret to, un liksies ka labāk.