Ejam mēs pa vienu taku,
Tā kā draugi iet,
Viens pie otra cieši blakus,
tā lai zeme dzied!    

Par vienu dienu tuvāk tev
Par vienu dienu tuvāk tev
Es būšu tad, kad atnāks rīts,
Par vienu dienu tuvāk tev, kad saules lēkts būs
sagaidīts

Par vienu mirkli tuvāk tev
Ik reiz, kad jauna diena aust,
Par vienu mirkli tuvāk tev, tam pieskārienam, ko spēju
jaust

Piedz.
   Vēl par vienu dienu, vēl par vienu - tuvāk tev,
   Vienu saules rietu, saules lēktu - tuvāk tev.
   Vēl par vienu soli, vienu brīdi - tuvāk vēl,
   Pat, ja mūžu gaidīt, man ne mirkļa nebūs žēl

  
šeit esmu atnācis pa saules takām
kaut jāaiziet varbūt būs velns zin kur
šeit esmu atnācis
   tepatās
blakām
vēl kamēr rīts pār upi miglu tur

vēl kamēr rīts uz smilgām aijā rasu
vēl kamēr prieciņš apkārt lēkā bass
kā lupatlasis vecs es staigāju un lasu
pa visām sētmalēm tās saules lupatas

un kas par to
   ne segties tām
ne pārdot
un kas par to ka nevar paņemt līdz
būs laikam atkal jāataudzē bārda
lai vismaz tajā gaismas dzīpars stīdz
būs atkal jāiet
   zelta smagu sirdi
pa sidrabbaltu ceļu velns zin kur
jo vakars
   vai nu nedzrdi vai dzrdi
jau vara vārtos staru sārtu kur
tas uzliesmos ar dzīvesgaru mēli
un liegi nolaizīts tiks debess jums
un tāpēc tagad
   un ne mirkli vēlāk
es gribu labvakaru vēlēt jums...
(tā Māris Melgalvs)

Ej un tikai sargies samīt gliemezi,
Notraukt niedru strazda ligzdas pinumus!
Pats starp brīnumiem tu esi brīnums,
Pats tu esi viens no viņiem, piemini!

Nāc,nāc vēl tuvāk nāc.
un skūpstīt mani sāc....
Un nebūs žēl ne dienas,gada.
Dzīve mūs tā tālāk vada.....

Šai drūmā dzertuvē, kur valda smakas asas
Un dzīves izstumtie pa naktīm kopā lasas,
Es, dzīvi nicinot, pilns kaislību un bēdu,
Starp zagļiem, slepkavām un ielas meitām sēdu.

Šai stundā vēlajā, kur elles kņada valda,
Sirds pēkšņi iedrebas: kāds nāk pie mana galda -
Sejs ietīts plīvurī, tik acis raugās skaistas,
Un rokā slaidajā uz pirksta gredzens laistās.

Balss lēni iedrebas kā rudens vējā zari:
Vai mani mīli vēl ? Ko tu šai vietā dari ?
Pirms spēju atbildēt un ticēt senam stāstam,
Jau parādība gaist un izzūd manam glāstam.

Uz galda glāzēs vīns, kas kvēl kā viņas lūpas.
Visapkārt trako džezs un piedzēruši žūpas.
Es, dzīvi nicinot, pilns kaislību un bēdu,
Starp zagļiem, slepkavām un ielas meitām sēdu es.