Stolicnoje radio soobstjajet...Posle dolgogo i uponogo pereriva...

Man nav nekas jāsaka un viņam nekas nav jāsaka, mēs to vienkārši zinām.    Nevis tā kā piemērā.

Klauvēju pie starpsienas

Paskatos uz leju un pasku  

Es nesaku neko,tikai lieku iekšā,no pakaļpuses,kāmēr vēl ir mīzalu stīvums...

Tas ir muļķigs, tas piemērs. Mans vīrietis lieliski jūt, kad man ir noskaņojums

....daudz laika nav vairs, -vecā gulies....   

nu kad uznāk, tad uznāk. upucis paliek tāC cmuks un pupi strupi...nāc šurp, man te kurpe nesienas vaļā

....-Es vareetu uz veikalu aiziet!- :)) (atkritumspaini iznest....lampinju ieskruuveet!...)

Mu'spap'iru nel'im'eju pie sienas,bet nez' no kaa liip.......'sie saceras velti .

ne reizi nekas nav bijis jāsaka... drīzāk visu var panākt ar darbiem un kustībām.
vienīgās frāzes kas bijušas pirms tam izteiktas ir: "Mīļais, varbūt šoreiz pamēģināsim...."

pa e-pastu

Viss notiek bez vārdiem,pietiek ar savstarpējiem skatieniem.