Nu protams sargā. Es arī kadreiz sargāju savu dienasgramatu(manā pusaudzes vacumā nebija mobilo). Kad ieraudzīju savu lielāko dārgumu mammas rokās,metu ar čību. Trāpījums izradījās precīzs. Rezultātā zila acs. Raudājām abas,bet vairāk manu privāto dzīvi viņa neapdraudēja. Pie tam ar nevainības zaudēšanu tur nebija nekāda sakara.

Labi,ka es neesmu jauns,man nekas vairs nav jāsargā!!!

Man nemaz nau telefonaa ! ...ko man ! sargat ....?   

Jaunatne ir gudrāka par nevainību

nav jau tik traki..............

Manējie nekad nav sargājuši un nesargā neviens, tagad jauneklis pazuda, bet tefons mētājas mājā, zina, ka neviens tur neokšķerēs.

Sargā, sargā, pat kodu kaut kādu uzlika, kaut gan es bez visa koda tur nejēgtu ielīst.   Un nelīstu arī! Zinu, cik pretīgi ir, ka tēvs lasa visiem priekšā manas personiskas piezīmes...
Par nevainību nezinu, līdz tam vēl pāris gadiņu jāpagaida.  

Kas kuram dārgāks, tas to sargā! Abas šīs lietas ir dziļi personiskas un apkārtējiem par tām nav nekādas daļas.

Nevainības sargāšana ir atavisms, bet telefons ir stingri privātā zona.

Tas ir normāli, jo nevainība ir nekas lielākai daļai jaunatnes.