Kāpēc tā un ne savādāk?
15. jan 2010. 21:40
Vislielākās sāpes cilvēkam uzliek ne Dievs, ne liktenis, bet cilvēks cilvēkam. Šai sāpju jūrā reizēm noslīkst paši spēcīgākie peldētāji, tā arī neaizpeldot līdz krastam. Cilvēks ilgojas pēc otra cilvēka tuvuma, bet, jo tuvāk ir pienācis cilvēks, jo vairāk spēj sāpināt. Kā šo divcilvēku tuvuma skurbinošo puķi noplūkt, lai mazāk savainotu roku uz tās indīgiem ērkšķiem???
Labākā atbilde
Ja Tev liekas, ka visa pasaule pret tevi pagriezusi muguru – padomā vai tā nav tava mugura, kas pagriezta pret visu pasauli!
Atbildes (8)
arī šādi mēdz sāpēt..un paši izsaucam šīs sāpes..sāp..bet savādāk nevaram.neprotam..negribam rīkoties..un sāpinām ne tikai sevi...tā vnk gadās..
Nesmu nekad sacijis ka tas bus viegli ....bet censties ir tomer verts .....jo dzivojam tik vienu reizi muzaa.
Ja gribas medutiņu,jāpiecieš arī bites dzēliens
Paciest vai pasūtīt tālāk - tā ir tava izvēle .Lielākā daļa pacieš , jo baidās ka vēlāk nožēlos , vai arī cer ,ka kautkas mainīsies , vai kā parasti saka " bērnu dēļ " .
Tāda ir dzīve,kas lielāks cūka,tas vairāk izrok!
Nu bet tieši tā! Ja ir problēmas, tad to sakne/risinājusm jāsāk pirmām kārtām meklēt sevī. Nevajag tik traki gruzīties un ,,sasvīst". JĀDZĪVO! Izvēlies pareizos cilvēkus!
diemžēl tāda ir dzīve,kā saka,kalnā lējā.
tā atkal nebūs īsti pareizi...