Vai atceries ar kādu nepacietību gaidīji pilngadību?
Atslegas vārdi: mīlestība34028, dzīve38590, attiecības38696
Es negaidīju,"Mīlējos" jau no 14 !
gaidīju,un kad sagaidīju,biju vīlusies.Jo nekas manī neizmainījās,viss bija pa vecam.Nebija tās īpašās sajūtas,kādu gaidīju!
negaidot pienāca, jau 17 gados beidzu vidusskolu un sāku strādāt,mācīties un preceties. Tagad gan tā nesteigtos dzīvot
Tas bija tik sen,sen,sen,un varbūt tā vairāk nav taisnība.
Pēc savas pieredzes varu teikt -nesteidzies, pienāks!!!
Es kaut kā negaidīju,jo no ceturtās klases mācījosm un dzīvoju Krāslavā patstāvīgi un tikai vasarā braucu mājās uz laukiem.
Hm... Kkā nav palicis atmiņā, ka būtu to gaidījusi ar nepacietību.
Mūža pirmie gadi ir kā spēļu lācēni, zaķēni un kaķēni - mīksti un pūkaini, silti un mīlīgi, cita rokas vadīti. Laika ritumā tie pazūd tāpat kā rotaļlietas - nezin kur un kā, atstājot pa atmiņu ainai, kas vairāk rādās nosapņota nekā piedzīvota.
Ja, un diemzel atri aizskreja,jo 18 gaqdos apprecejos
... bet vai tu mīlēsi ,kad man vairs nebūs 18 .... pilngadību negaidīju tā atnāca pati.
Es to negaidīju, tā pati atnāca
Kādēļ tie gadi tā skrien!!!
īpaši negaidīju. bija un pagāja.
Gaidīju gan, bet atnāca tik ātri un gailvenais pēc tam kur tik ātri sāka skriet .......
jaa kautnu atraak !!
Nja tas bija tad viss lielakais merkis saniegt pilngatibu , un bez raizem iet visur kur grib , bet par nelaimi magiskais cipars ir 21 , nja vel biski japagaida