....katad netipinasies ..kad Sermulu aiz astes rausta ....   
Runajot par sarkchanu ....nu tas ir viens tads magisks moments ...kaa adrealins izplatas pa visiem vaigiem .... ...nu tadi mes easam ko oai dara kad sarkastam   kad ista vioeta reize un ta talak .

es to daru vel joprojam....vislabaka mana ipasiba...

Ar prātu jau saprotu,ka pieklājības pēc kādreiz vajadzētu,bet vellos,nu nesanāk...!

Bērnībā tas bija normāls agregātstāvoklis
Ir gadījies arī durvju stenderē ieskriet,kad negaidot kāds glāsts,sevišķi pirmais...Un tas nemaz nebija pirms baigi daudziem gadiem.Un tad sarku ne tikai no tā pieskāriena,bet arī no tā,ka nesapratos ar tām durvīm

.... kādreiz.....

Uiiii...šis process ir vienkārši neizbēgams...ja jūtu, ka tuvojas "tomātiņa efekts", iekniebju sev rokā! :D

Ir kadreiz bijis!Glasti jau ari medz but dazadi....

Un no Tava jautājuma tagad ar.....

Ir gadījies...  

Ir gadījies.

Nav gadījies.

Pēteris Pirmais izvēlējās karavīrus....ja sarka derēja, ja palika bāli netika kariņu uzspēlēt....

Šad tad jau gadās gan...

Ir , protams ..., būtu pretdabiski , ja tā nebūtu ...

Iekšēji diezgan bieži ir gadījies nosarkt

Joprojām mēdzu nosarkt..

Esmu .

Ne no pretējā dzimuma.ne no skatiena.ne no pieskāriena neesmu sarkusi,bet no kauna izjūtas.kad man bija pašai jāsamaksā par pustdienām,kaut man blakus bija mīļotais vīrietis... man bija jānosarkst par savu kaunu....