Ja mani ielas otrā pusē gaida mīļotais cilvēks  ar ziediem   un es kavēju vairāk kā stundu, tad es lidoju , neskatoties kāda gaisma....

Deg sarkanā gaisma... ceļš brīvs..... un ko! ....stāvēt?

Nē nekad!!!!:)

Nē,vēl nedaudz gribas padzīvot....

Viss ir atkarigs no kurienes spid gaismiņa.

ir daži krustojumi,kur drošāk iet pie sarkanās gaismas,kad plūsma ir aizbraukusi,tad vismaz nav jāpēta vai kāds neizskries no pagrieziena

Jā, skrienu gan

Gadās.

Ir gadījies..  

Nē neskrienu....izņēmums, ja nav tuvumā transporta līdzekļa ---laika trūkuma dēļ..

Ir gadījies ...

ja nav policista kunga tad jā!

Tākā manā lauku pagastā nav luksafora tad varbūt katru reizi pārejot ceļu varbūt pāreju pie sarkana kas lai zin..

            Nē, bieži nē, jo Kuldīgā nav luksoforu.

domaju ka visi savu reizi to dara....ja ir svarigi noklut laika.

Laukos tādas štukas nav, bet kad esmu pilsētā tad esmu godīga un pagaidu zaļo

ne neskrienu!
esmu autobraucēja un uzskatu,ja pieprasa mums ievērot noteikumus,tad arii gajējam ir tie jāievēro.
galgalā nevajag izaicināt likteni,ja pats nesargāsies,Dievs arī nepalīdzēs.

ja luksoforu shēmas ir sastādiitas stulbi (abām pusēm), un katru riitu un vakaru ejot pa vienu un to pašu maršrutu zini viņas no galvas - iznāk 'loti bieži iet pa sarkano gaismu, IZņEMOT slidenā laikā - nav ko izaicināt likteni un uztraukt šoferus !!!!

pamatā tikai pārejai, ko zinu no galvas. līdz 28tajai sekundei vienā pusē un otrā jau nu pēc apstākļiem:D bet pa sarkano eju tik vakaros, kad satiksme nekāda, jo luksafori ir lai uzlabotu dzīvi. ja neviena nav- ko stāvēt?

Nē, es vēl dzīvot gribu.